6533b7d4fe1ef96bd1262cfc

RESEARCH PRODUCT

Burgundijas galms 15. gadsimtā: viduslaiku noriets

subject

description

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt Burgundijas galmu 15. gadsimtā, viduslaiku norieta apstākļos. Burgundija 15. gadsimtā bija viens no visvarenākajiem teritoriālajiem veidojumiem Rietumeiropā. 14.–15. gadsimtā Burgundijas hercogi, izmantojot laulības, karus un naudu, nepārtraukti palielināja savus valdījumus un ietekmi. Burgundijas hercogu (vēl viņus mēdz dēvēt par lielhercogiem vai prinčiem, tā pasvītrojot viņu piederību pie Francijas karaliskā nama) īpašumi sastāvēja no divām lielām daļām: Flandrijas ar apkārtesošajām zemēm Francijas ziemeļos un Burgundijas hercogistes ar kaimiņzemēm Francijas austrumdaļā. Pateicoties teritoriju plašumam un pilsētu bagātībai, Burgundijas politiskā, ekonomiskā un kultūras ietekme bija jūtama tālu aiz Burgundijas hercogu valdījumu robežām. Burgundijas hercogu galms bija paraugs Anglijas karalistei, Svētās Romas impērijai un citām valstīm. Ar sava laika lielākajiem valdošajiem namiem dinastiski saistītie Burgundijas lielhercogi piekopa aktīvu politiku, kuras mērķis bija maksimāla neatkarības iegūšana no Francijas karaļa un Svētās Romas impērijas ķeizara līdz pat centieniem iegūt karaļa titulu, tā padarot Burgundiju par karalisti. Savu hercogu varenības un ambīciju dēļ Burgundija tika iesaistīta daudzos vēlo viduslaiku procesos, bija to aktīva līdzdalībniece un iniciētāja. Burgundija bija radījusi tādu vēlo viduslaiku fenomenu kā Burgundijas galma kultūra, kas ir ne tikai pasaules kultūras vērtība, – 15. gadsimtā tas bija spožākais un slavenākais galms Rietumeiropā. Ne velti Burgundijas galmu sauca par Rietumu bruņniecības pērli. Galmā Burgundijas hercogi centās risināt tās problēmas, kuras viņu priekšā izvirzīja vēlie viduslaiki, t.i., varas reprezentācija, ikdienas vajadzību un lielhercoga statusam atbilstoša dzīvesveida nodrošināšana, valdījumu pārvalde un apstākļiem atbilstoša administratīvā aparāta izveide, kā arī politiskās un militārās problēmas. Galmā Burgundijas hercogs pulcēja viņam nepieciešamos cilvēkus un ar viņu atbalstu un palīdzību realizēja savu varu. Salīdzinot ar attīstītajiem viduslaikiem un pat 14. gadsimtu, galma nozīme bija pieaugusi. Burgundijas galms kļuva aizvien lielāks un greznāks, aizvien plašākas un nozīmīgākas kļuva tā funkcijas, aizvien vairāk līdzekļu tas prasīja. Izveidojās cieša saistība starp Burgundijas hercogu un viņa galmu, un jaunas attiecības galma vidū. Burgundijas galms nodrošināja valdnieka ikdienas dzīvi, kas tika demonstrēta plašai skatītāju auditorijai, paverot ceļu parādībai, kura vērojama 16. un 17. gadsimtā, kad visa valdnieka dzīve kļuva publiska un tika pakļauta noteiktam ceremoniālam. Burgundijas galma publikās funkcijas kalpoja, lai nodrošinātu Burgundijas hercogu augstāko tiesisko varu, lai tie varētu uzturēt un vadīt lielos karaspēkus, kā arī lai visas hercogu vajadzības būtu pietiekami materiāli atbalstītas. 15. gadsimtā uz lielhercoga tiesību deleģēšanas pamata pilnībā izpaudās varas sazarošanās tendence – no Burgundijas galma nodalījās valdījumu pārvaldes institūcijas: tiesas palāta, armijas pārvalde, finanšu departaments. Burgundijas hercogu pretenzijas uz neatkarību no Francijas karaļa tikai pastiprināja šo galma dzīves daudzveidības attīstību. Ne tikai nepieciešamība apvienot valsti un augošā varas koncentrācija līdz ar pārvaldes aparāta attīstību lika Burgundijas hercogiem reprezentēt sevi. Burgundijas hercogiem bija svarīgi parādīt laikabiedriem, ka viņi ir paši varenākie valdnieki. Šādā situācijā Burgundijas galma reprezentatīvā funkcija kļuva par svarīgāko ārējās un iekšējās politikas instrumentu.