6533b7d4fe1ef96bd126370b

RESEARCH PRODUCT

Pedagoģiskās stratēģijas darbā ar klusiem bērniem

subject

description

Darba autore ir praktizējoša skolotāja, kas savā praksē ir novērojusi skolēnus, kuri skolotāja darbā netraucē, bet arī neiesaistās klases darbā, mācās viduvēji, arī nelūdz palīdzību mācību jautājumos, kā arī neizrāda iniciatīvu. Autore viņus nosauca par klusajiem bērniem. Likumsakarīgi autorei radās jautājums, kādas ir pedagoģiskās iespējas, lai klusos bērnus iesaistītu mācību procesā, lai šie skolēni kļūtu sociāli aktīvāki mācību stundās, kā arī viņu mācību sasniegumi uzlabojas. Darba mērķis ir izpētīt kluso bērnu fenomenu un izmantojamās pedagoģiskās stratēģijas. Lai varētu sasniegt mērķi, tika izpētīta un analizēta teorētiskā literatūra par kluso bērnu fenomenu un secināts, ka Latvijā pašlaik nav aktuālu pētījumu par šo jautājumu. Vienlaikus autore secināja, ka citu valstu pētnieki ir ievērojuši kluso bērnu problēmu. Kā secināts pētījumos, iemesli zemam skolēnu līdzdalības līmenim var būt dažādi: introversija, trauksmainība, zems vārdu krājums, kautrīgums. Savukārt pedagogam būtiskākais ir saprast, kādas stratēģijas izmantot, lai aktivizētu bērnu būt sociāli aktīvam stundu laikā, sasniegtu augstākus rezultātus. Teorijā apkopotas un izdalītas vairākas pedagoģiskās stratēģijas, ko skolotājs var izmantot: uzticams kontakts ar skolēnu, pozitīvā atgriezeniskā saite, IT tehnoloģiju izmantošana, mācīt meklēt un lūgt palīdzību. Empīriskajā pētījumā autore izvēlējās viena gadījuma pētījumu, īstenojot darbības pētījumu. Autore arī intervēja skolotājas, izmantojot daļēji strukturēto interviju. Darbības pētījumā veikts situācijas izvērtējums izstrādātas trīs posmu pedagoģiskās intervences, kas pārbaudītas praksē. Noslēgumā izdarīti secinājumi. Pēc empīriskā pētījuma varēja secināt, ka darbā ar klusiem skolēniem liela nozīme ir uzticības pilnām attiecībām starp skolotāju un skolēnu. Skolēnu aktivizēšanai jābūt pakāpeniskai: 1. posms - iedarbība komunikācijā ārpus mācību stundām, lai veidotu kontaktu ar skolēnu. 2. posms - iedarbība komunikācijā ārpus mācību stundām, bet par skolas vidi, pastiprinot pozitīvu attiecību veidošanos 3. posms - iedarbība komunikācijā mācību stundās par mācību saturu. Nedrīkst sākt jaunu posmu, kamēr iepriekšējais nebūs veiksmīgi noslēdzies. Darba pētījuma beigās ir secināts, ka izstrādātas intervences un izveidoti ieteikumi var aktivizēt skolēnus mācību procesā.