6533b7d6fe1ef96bd12669fb
RESEARCH PRODUCT
No kuģu atbilstības klauzulām divpusējos zvejniecības līgumos izrietošie pienākumi kā starptautiskā paražu tiesība
Beatrise Bensonesubject
UNCLOSkaroga valstszvejniecībaekskluzīvā ekonomiskā zonastarptautiskā paražas tiesībaJuridiskā zinātnedescription
21.gadsimtā viena no nenoliedzami būtiskākajām starptautiskās sabiedrības problēmām ir saistīta ar vides resursu pārvaldību, ilgtspējību un saglabāšanu. Ņemot vērā aizvien pieaugošos nozvejas apjomus jūrās un okeānos, kā arī faktu, ka 90% pasaules ekspluatējamo zivju resursu atrodas ekskluzīvo ekonomisko zonu ūdeņos, piekrastes valstis un starptautiskās organizācijas ir ieinteresētas nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā. Kā viens no tiesību instrumentiem, ar kura palīdzību piekrastes valstis cenšas pasargāt savus ekskluzīvo ekonomisko zonu ūdeņus, jau vairākus desmitus gadu ir kuģu atbilstības klauzulas, kas kuģu karoga valstīm uzliek līgumisku pienākumu kontrolēt tās reģistrā esošo zvejniecības kuģu darbības atbilstību likumiem, kas jāievēro piekrastes valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. 2015.gadā Starptautiskais jūras tiesību tribunāls konsultatīvajā viedoklī Request for an Advisory Opinion Submitted by the Sub-Regional Fisheries Commission nesniedza skaidru atbildi uz jautājumu, vai karoga valsts pienākums nodrošināt kuģu darbības atbilstību ir uzskatāms par starptautisko paražu tiesību. Tāpēc darbā tiek analizēta šī pienākuma ģenēze no divpusējiem zvejniecības līgumiem un attiecīgā starptautiskā regulējuma, kas ļautu spriest par tā iespējamu paražas statusu. Atslēgvārdi: starptautiskā paražas tiesība, UNCLOS, zvejniecība, karoga valsts, ekskluzīvā ekonomiskā zona, kuģu atbilstības klauzula
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2020-01-01 |