6533b7d7fe1ef96bd1267ea8
RESEARCH PRODUCT
Teātra režisoru pašreprezentācija publiskajā telpā: Latvijas piemērs
Andris Siksnissubject
dramaturģiskā pieejapubliskā identitāteizrādeFiloloģijateātra režisorspašreprezentācijadescription
Maģistra darbs “Teātra režisoru pašreprezentācija publiskajā telpā: Latvijas piemērs” ir mēģinājums raksturot Latvijas teātra režisorus kā publiskas figūras, fiksējot un analizējot viņu publiskās pašizpausmes ārpus teātra. Pētījumā tiek uzrādīti vēsturiski nozīmīgi latviešu teātra laikmeti un tendences, kas ietekmē režisoru publisko aktivitāti, aptverot laiku kopš latviešu profesionālā teātra sākotnes 19. gadsimta 70. gados līdz 21. gadsimtam. Darbā atsevišķi izcelti četri spilgti režisori – Ādolfs Alunāns (1848–1912), Alvis Hermanis (1965), Regnārs Vaivars (1973), Vladislavs Nastavševs (1978) – aplūkojot viņus kā publiskus aktierus un interpretējot viņu aktivitātes kā izrādes, balstoties Ērvinga Gofmaņa (Erving Goffman, 1922–1982) dramaturģiskajā pieejā.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2020-01-01 |