6533b7d7fe1ef96bd12688d0

RESEARCH PRODUCT

Psiholoģiskās labklājības saistība ar apmierinātību ar partnerattiecībām

subject

description

Šī pētījuma mērķis ir izpētīt, vai pastāv psiholoģiskās labklājības un apmierinātības ar partnerattiecībām atšķirības indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, kas ir partnerattiecībās, bet neatrodas reģistrētā laulībā, un, vai pastāv atšķirības psiholoģiskās labklājības saistībā ar apmierinātību ar partnerattiecībām indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, kas ir partnerattiecībās, bet nav reģistrētā laulībā. Pētījumā piedalījās 117 respondenti (90 sievietes, 27 vīrieši) vecumā no 20 līdz 77 gadiem (M = 38,94 gadi, SD = 12,27). 51 respondents norādīja, ka ir oficiāli nereģistrētās attiecībās (43,6%), 66 respondenti norādīja, ka ir oficiāli reģistrētās attiecībās (56,4%). Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas. Psiholoģiskās labklājības izpētei tika izmantota Psiholoģiskās labklājības skala (Scales of Psychological Well-Being- RPWB, Ryff, 1989), kas adaptēta latviešu valodā (Voitkāne, Miezīte & Raščevska, 2004). Lai noteiktu dalībnieku apmierinātību ar partnerattiecībām, tika izmantota Apmierinātības ar partnerattiecībām aptauja (The Comprehensive Marital Satisfaction Scale – CMSS, Blum & Mehrabian, 1999). Metodes adaptāciju Latvijā veikusi Ilze Mizāne 2006. gadā. Pētījuma rezultāti apstiprināja, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības apmierinātībā ar attiecībām starp indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, indivīdiem, kas ir partnerattiecībās, bet neatrodas reģistrētā laulībā. Apmierinātība ar partnerattiecībām laulātajiem ir augstāka, nekā indivīdiem nereģistrētās partnerattiecībās. Nepastāv statistiki nozīmīgas atšķirības psiholoģiskās labklājības un tās aspektu (sevis akceptēšana, tuvas attiecības ar citiem, autonomija, kompetence vides apguvē, dzīves mērķis un personības izaugsme) saistībā ar apmierinātību ar partnerattiecībām indivīdiem laulībā un indivīdiem, kas ir partnerattiecībās, bet nav reģistrētā laulībā. Indivīdi nereģistrētās partnerattiecībās uzrāda tikai tendenci saistībai starp apmierinātību ar attiecībām un psiholoģiskās labklājības apakšskalu – pozitīvas attiecības ar citiem