6533b7d9fe1ef96bd126c67f

RESEARCH PRODUCT

Pērkona eifēmie nosaukumi latviešu folklorā

subject

description

Bakalaura darba “Pērkona eifēmie nosaukumi latviešu folklorā” mērķis ir pierādīt hipotēzi, kas balstās pieņēmumā – ja latviešiem radniecīgajā lietuviešu folklorā Pērkonam tabuizēšanas rezultātā ir piešķirts daudz eifēmo nosaukumu un Pērkons pēc funkcijām ir gandrīz identisks latviešu Pērkonam, tad arī mūsu folklorā būtu jābūt tabuizētam Pērkona vārdam. Gadījumā, ja šī hipotēze apstiprinās, tad viens no darba pamatmērķiem ir izveidot lielāku Pērkona segvārdu krājumu nekā tas bijis līdz šim. Līdz ar to bakalaura darba pētījuma objekts ir gan pats Pērkons kā dievība, gan arī tā eifēmie nosaukumi, salīdzinot tos ar lietuviešu folklorā pastāvošajiem. Darbam izmantotie avoti ir latviešu folkloras teksti – Krišjāņa Barona sakopotās dainas, Kārļa Strauberga rediģētā mīklu izlase “Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas” (1956), Pētera Birkerta sakārtotais mīklu krājums “Latviešu tautas mīklas” (1927), “Latviešu tautas ticējumi” no Pētera Šmita apkopotā 3. un 4. sējuma (1940), Anša Lerha-Puškaiša pasaku krājums “Latviešu pasakas un teikas” 1., 2., 3., un 4. sējums (1891 – 1896), folkloras izlase “Dievs, Pērkons, Velns” (1959) un Almas Ancelānes izlasi “Latviešu tautas teikas: izcelšanās teikas” (1991). Darbā izmantotas metodes, kas līdz šim bijušas sekmīgas mītisko folkloras tekstu analīzē: kultūrvēsturiskā, salīdzinoši vēsturiskā, kā arī strukturālā. Neviena no tām nav izmantota pašmērķīgi (kā vienīgā iespējamā), bet tikai apvienojumā. Lai saprastu vēsturiskos apstākļus, kas ietekmēja Pērkona tēla veidošanos un evolūciju, bija jāizmanto kultūrvēsturiskā pieeja. Blakus šai pieejai bija nepieciešams veikt salīdzinošu latviešu un lietuviešu Pērkona folkloras tekstu analīzi, kurai noderēja salīdzinoši vēsturiskās metodes elementi. Pati folkloras (ticējumi, dainas, mīklas u.c.) analīze bija balstīta strukturālajā pieejā, kas tekstu skata kopsakarā un saiknē starp formālo un semantisko līmeni.