6533b7d9fe1ef96bd126c700

RESEARCH PRODUCT

Inulīna un auzu beta-glikānu ietekme uz probiotisko baktēriju Akkermansia muciniphila augšanu un metabolismu.

subject

description

Cilvēku zarnu mikroflora pārdzīvoja revolūcionāras izmaiņās sakarā ar globālo industrializāciju. Masveida uztura paradumu izmaiņas saistītas ar ātrās ēdināšanas paplašināšanos, cukurotu dzērienu popularizēšanu, plašu pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī palielināta sabiedrības interese uz vienkāršiem ogļhidrātiem un piesātinātiem taukiem var veicināt zarnu mikrobiotas disbiozi, kas savukārt ir cieši saistīta ar metabolā sindroma attīstīšanos. Kombinēti dažādi cukura vielmaiņas traucējumi palielina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām. Ir pierādīts, ka nesen izolētās gramnegatīvās baktērijas Akkermansia muciniphila daudzums apgriezti korelē ar aptaukošanos, diabētu, iekaisumu un vielmaiņas traucējumiem. Jaunākie pētījumi atklāja, ka A. muciniphila var regulēt lieko svaru un aptaukošanos, būtiski samazinot holesterīna līmeni un insulinēmiju. Šī baktērija ir īpaši efektīva zarnu gļotādas biezuma palielināšanā, tādējādi labvēlīgi ietekmējot zarnu barjeras integritātes modulāciju. Ir plaši aprakstīts, ka baktērijas piemērotākais barības avots ir cilvēku zarnās esošais mucīns (gļotāda), ko baktērija izmanto ne tikai enerģijas iegūšanai, tālākai gļotu sintēzei de novo, bet arī citu SCFA producējošo baktēriju uzturēšanai; A. muciniphila piegādā vienā nišā mītošiem probiotiskiem mikroorganismiem nepieciešamās barības vielas, kā arī producē acetātu un propionātu, tādējādi paskābinot vidi, kas nodrošina pārējiem mikroorganismiem labvēlīgu mikroklimatu. Starp vairākām diētiskām iejaukšanām, galvenokārt šķiedrvielu un prebiotiku uzņemšanu saista ar pozitīvām izmaiņām mūsu veselībā. Taču joprojām nav pierādījumu, ka A. muciniphila vairošanos un SCFA producēšanu var stimulēt ar tādām prebiotiskām piedevām kā auzu beta-glikāni un/ vai inulīns. Mūsu in vitro eksperimentu rezultāti liecina, ka starp baktēriju koncentrāciju pēc 72 stundu kultivēšanas kontroles barotnē un pārējās testējamajās barotnēs (proti, ar auzu beta-glikānu, inulīna un D-glikozes piedevām) pastāvēja statistiski būtiska atšķirība (p<0,01). Visi piedāvātie substrāti līdzvērtīgi ietekmēja A. muciniphila kvantitatīvo iznākumu, kas pierāda, ka baktērija izmanto ne tikai viegli asimilējamo substrātu D-glikozi, bet arī prebiotikas, tādas kā beta-glikāni un inulīns. Baktērijas producēto SCFA koncentrācijas nebija būtiski atšķirīgas starp barotnēm ar pievienotiem substrātiem un kontroli, kas liecina, ka vērtīgo taukskābju producēšanās notika neatkarīgi no piedāvātā papildus substrāta. Kopumā auzu beta-glikāni un inulīns labvēlīgi ietekmēja A. muciniphila augšanu, kas dod cerības pēc papildu izpētes tos izmantot šo jaunākās paaudzes probiotisko baktēriju augšanas veicināšanai.