6533b7d9fe1ef96bd126d178
RESEARCH PRODUCT
No atkritumiem iegūtās degvielas un tās galveno sastāvdaļu termiskās sadalīšanās raksturs
Viesturs Ozolssubject
sadzīves atkritumiVides zinātnetermiskā sadalīšanāsno atkritumiem iegūts kurināmaisAtkritumu apsaimniekošanaenerģija no atkritumiemdescription
Arvien straujāk pieaugošais iedzīvotāju skaits un nepieciešamība pēc ekonomiskās izaugsmes nozīmē aizvien lielāku nepieciešamību pēc enerģijas resursiem, kas parasti cieši saistās ar pieaugošu fosilo resursu izmantošanu. Negatīvā ietekme uz vidi, ko rada fosilo resursu izmantošana, kā arī enerģijas resursu pieaugošā cena arvien vairāk rada nepieciešamību jaunu enerģijas resursu meklēšanā. Arī Latvijai, kā Eiropas Savienības dalībvalstij, ir nepieciešams pildīt kopienas normatīvajos aktos norādītos mērķus, kas paredz līdz 2020. gadam būtiski samazināt noglabāto atkritumu apjomu. Kā viena no efektīvākajām un drošākajām metodēm atkritumu daudzuma samazināšanai ir uzskatāma to termiskā sadalīšana, ko parasti veic, lai iegūtu enerģiju. Arī Latvijas gadījumā, lai izpildītu Eiropas Savienības mērķus, ir nepieciešams izvērtēt atkritumu apsaimniekošanas jomas paplašināšanu ar termisku atkritumu apstrādi. Šajā darbā tiek apskatīta “enerģija no atkritumiem” pieejas pielietošana atkritumu apsaimniekošanā un analizēta Latvijā un Igaunijā ražotā no atkritumiem iegūtā kurināmā kvalitāte un tā termiskās sadalīšanās raksturs. Kurināmā raksturošanai tika noteikts frakcionālais sastāvs, mitruma un pelnu daudzums, galveno metālu daudzums, veiktas elementārā sastāva analīzes, siltumspējas analīzes, veikta kurināmā toreficēšana un toreficētā materiāla analizēšana, kā arī tika veiktas termiskās analīzes gan kurināmajam, gan tā sastāvu veidojošajiem galvenajiem materiāliem, izmantojot termogravimetrijas analīzes. No atkritumiem iegūts kurināmais izteikti sadalās trīs pakāpēs un pēc analizētajiem paraugiem iespējams aptuveni noteikt kāda vielu grupa sadalās katrā kurināmā dekompozīcijas posmā. Kopumā Latvijā un Igaunijā ražots no atkritumiem iegūts kurināmais starptautiskā standartu sistēmā atbilst samērā zemai kvalitātei, ko visos paraugos galvenokārt nosaka hlora daudzums paraugos. Arī mitruma daudzums dažos paraugos tika konstatēts samērā lielā daudzumā, kas samazina kurināmā kvalitāti.
year | journal | country | edition | language |
---|---|---|---|---|
2018-01-01 |