6533b7dafe1ef96bd126db57

RESEARCH PRODUCT

Organizācijas kultūras, ar darbu saistītā stresa un slimības prombūtnes saistība

subject

description

Pētījumā tika izvirzīts mērķis izpētīt organizāciju kultūras, stresa un darba kavējumu saistību vienas organizācijas ietvaros. Lai sasniegtu šo mērķi bija nepieciešami 3 instrumenti – „Darba Stresoru Skala”, „Organizāciju kultūras izpētes aptauja” un „Demogrāfiskā anketa”. Pētījuma uzdevumi ietvēra „Darba Stresoru Skalas” adaptācijas pirmo posmu krievu valodā; organizāciju kultūras saistību ar darba stresu; darba nespējas saistības izpēti gan ar darba stresu, gan organizācijas kultūru; noskaidrošanu, cik lielā mērā demogrāfiskie, organizāciju kultūras un ar darbu saistītā stresa faktori prognozē darba nespēju. Pētījums tika veikts ražošanas Organizācijā X, tajā piedalījās 102 respondenti, no tiem 76 ir vīrieši un 26 sievietes. 35 respondenti aizpildīja aptaujas latviešu valodā un 67 aizpildīja krievu valodā. Vidējais respondentu vecums ir 41,5 gadi (M(vec)=41,52, SD=9,74). Rezultāti liecina, ka daļēji pastāv statistiski nozīmīga saistība starp stresu darba vietā un darba nespēju, nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp darba nespēju un organizāciju kultūru. Organizāciju kultūra un tās dimensijas ir statistiski nozīmīgi negatīvi saistītas ar darba stresu. Darba nespējas iespējamību būtiski palielina dzimums (vīriešu), zems izglītības līmenis, starppersonu konflikti darba vietā un organizatoriskie ierobežojumi. Šo mainīgo kopums statistiski nozīmīgi prognozē darba nespēju par 19% (R²=0,19). Konkrētajā organizācijā darba nespēju, iespējams, var samazināt, piedāvājot darbiniekiem iespēju izglītoties, paaugstināt viņu kvalifikāciju, nodrošinot neformālo izglītību, kas saistīta ar darba drošību, ergonomiku un piedāvājot darboties ar tādu aprīkojumu, kurš atbilstu darba drošībai. Iespējams, palīdzoši būtu ieviest informētību par to, kā vajadzības gadījumā risināt konfliktus un pie kā vērsties pēc atbalsta un palīdzības. Iespējams, informējot par psiholoģiskās palīdzības pieejamību darba vietā, varētu mazināt starppersonu konfliktus un sniegt nepieciešamo atbalstu. Jāņem vērā, ka pētījumam ir arī ierobežojumi: „Darba Stresoru Skalas” krievu valodas versijai pētījuma ietvaros tika veikts adaptācijas pirmais posms un to nevar uzskatīt par pilnībā adaptētu. Otrkārt, lai varētu attiecināt izdarītos secinājumus uz lielāku populācijas daļu, nepieciešama reprezentatīva izlase. Būtu arī svarīgi izpētīt stresa pārvarēšanas stratēģijas un darba sniegumu, lai pilnvērtīgāk izprastu darba dinamiku; lietot arī zināmās grupas metodi attiecībā uz darba nespēju, lai pilnvērtīgāk izzinātu kā tā ir saistīta ar stresu darba vietā; būtu svarīgi ņemt vērā problēmas privātajā dzīvē; personības faktorus. Atslēgas vārdi: darba nespēja, organizāciju kultūra, ar darbu saistītais stress, ražošana.