6533b7dbfe1ef96bd1270eac

RESEARCH PRODUCT

Tritijs kodolsintēzes iekārtas – Apvienotais Eiropas Tors, berilija sienas materiālos

subject

description

Tritijs kodolsintēzes iekārtas – Apvienotais Eiropas Tors, berilija sienas materiālos. Igaune I., zinātniskā vadītāja: Dr.ķīm. Pajuste E., zinātniskā konsultante: Dr.ķīm. Ķizāne G., maģistra darbs, 58 lappuses, 32 attēli, 12 tabulas, 45 literatūras avoti. Latviešu valodā. KODOLSINTĒZES REAKTORS, APVIENOTAIS EIROPAS TORS, BERILIJS, TRITIJA SADALĪJUMS, AKTIVITĀTE Darbā analizēti berilija paraugi no Apvienotā Eiropas Tora (JET) plazmas kameras, kas tajā atradušies ITER – Like – Wall projekta ietvaros. Darbības pārtraukuma posmā 2012. gadā, vairākas berilija flīzes tika izņemtas no vakuuma kameras pētījumu veikšanai. Šajā darbā ir analizēti berilija paraugi no trīs dažādām pozīcijām vakuuma kamerā – no iekšējās sienas (Inner Wall Guard Limiter), ārējās sienas (Wide Poloidal Limiter) un kameras augšējās daļas (Upper Dump Plate). Paraugos noteikta ūdeņraža izotopa, tritija, kopējā koncentrācija un sadalījums tilpumā, un tā saistība ar novietojumu plazmas kamerā, un plazmas izraisītajām virsmas izmaiņām. Lai noteiktu tritija koncentrāciju un sadalījumu berilija parauga tilpumā, tas šķīdināts sērskābē, kontrolētos apstākļos. Berilija šķīdināšanas laikā, gāzveida tritijs un ūdeņradis izdalās, un tiek reģistrēts. Šķīdumā atlikušais tritijs noteikts, izmantojot šķidruma scintilāciju. Iegūtie rezultāti parāda, ka tritijs ir lokalizēts pie virsmas slānī ar augstāko koncentrāciju pirmajos 25 µm. Kopējā tritija aktivitāte uz kvadrātcentimetru parauga virsmas ārējai sienai ir robežās no 3,27 – 31,90 kBq/cm2, iekšējai sienai robežās no 1,06 – 6,39 kBq/cm2 un kameras augšējai daļai ir 3,27 kBq/cm2 Iegūtie rezultāti norāda uz uzkrātā tritija saistību ar paraugu novietojumu plazmas kamerā. Lai novērtētu šķīdināšanas sistēmas precizitāti, tika veikts divu metožu salīdzinājums – šķīdināšanas metodes un termodesorbcijas. Metodes tika salīdzinātas, lai novērtētu rezultātu atšķirību un to iespējamo saistību ar virsmas nevienādību. Tika novērtētas šķīdināšanas sistēmas nepilnības dažādos posmos: šķīdināšana, pārnese no šūnas uz detektoru un destilācija. Iegūtie rezultāti parāda, ka rezultātu atšķirības var tikt saistītas ar paraugu virsmas nevienādo struktūru kā arī, iespējams, nepabeigtu šķīdināšanas procesu. Destilācijas procesā un gāzes pārneses procesā no šūnas uz detektoru, nepilnības netika konstatētas.