6533b7ddfe1ef96bd12742d7

RESEARCH PRODUCT

Proaktivitātes un darba stresa saistība ar alkohola lietošanu ēdināšanas jomas darbiniekiem

ĻUbova Drelinga

subject

stressproaktīva personībaresursistresa pārvarēšanas stratēģijasPsiholoģijadarba stress

description

Maģistra darba mērķis ir teorētiski analizēt literatūru, kas izskaidro darba stresu, proaktīvas personības iezīmes konstruktu saistībā ar alkohola lietošanas paradumiem ēdināšanas jomas darbiniekiem, un uz tās pamata izvirzīt un pārbaudīt pētījuma hipotēzes. Kvantitatīvi izpētīt saistības starp alkohola lietošanas paradumiem un proaktīvas personības iezīmēm saistībā ar darba stresu. Darba ietvaros tika pētīti un apkopoti tādi zinātniskie raksti un pētījumi, kas apskata stresu, darba stresu, proaktīvas personības konstruktu, stresa pārvarēšanas stratēģijas un alkohola lietošanas paradumus, kā arī apkalpošanas un it īpaši, ēdināšanās jomas, profesijas specifiskās īpatnības. Aptaujai tika izmantoti sekojošie mērinstrumenti: Darba stresoru skalas (JSS - Job Stressor Scales, Paul E. Spector & Jex, 1997); Alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas tests (Alcohol Use Disorders Identification Test (AUDIT), Babor, Higgins, Biddle, Saunders & Monteiro, 2001); Proaktīvas personības skala (Questionnaire on Proactive Personality (PPS); Bateman & Crant, 1993, un Demogrāfiskā aptauja. Pētījuma rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgas saistības starp darba stresu un alkohola lietošanas paradumiem, starp proaktivitāti un darba stresu, starp proaktivitāti un alkohola lietošanas paradumiem. Darba stresa galvenie avoti bija Starppersonu konflikti un Organizatoriskie ierobežojumi. Demogrāfiskie radītāji norāda, ka gados jaunākie darbinieki vairāk ir pakļauti darba stresam un alkohola lietošanai. Regresijas analīze uzrādīja, ka Proaktivitāte negatīvi prognozēja darba stresu kopumā, tajā skaitā Starppersonu konfliktu apakšskalas rādītājus, kā arī negatīvi prognozēja alkohola lietošanu.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/60765