6533b7ddfe1ef96bd1274304

RESEARCH PRODUCT

Kuņģa vēža un pirmsvēža stāvokļu saistība ar autoimūnu gastrītu

subject

description

Ievads. Kuņģa atrofija un H.pylori infekcija ir labi zināmi kuņģa vēža riska faktori, bet autoimūna gastrīta nozīme kuņģa vēža attīstībā nav pilnīgi skaidra. Darba mērķis. Izpētīt antiparietālo šūnu antivielu (APCA) un antivielu pret iekšējo faktoru (IFA) izplatības un vērtību atšķirības pacientiem ar kuņģa vēzi un pirmsvēža stāvokļiem, un saistību ar H.pylori infekciju. Materiāli un metodes. Tika izmeklētas APCA un IFA vērtības un to saistība ar H.pylori IgG vērtībām pacientiem ar morfoloģiski apstiprinātu kuņģa vēzi un pirmsvēža stāvokļiem. Par pozitīvām APCA un IFA vērtībām tika uzskatītas vērtības ≥25 vienībām. Par pozitīvu H.pylori infekciju tika spriests, vadoties pēc IgG rezultātiem (poz. ≥30 vienības). Pepsinogēnu attiecība (PgI/PgII) zemāka par trīs tika izmantota kuņģa atrofijas noteikšanai. Rezultāti. Pētījumā iekļauti 1848 pacienti (66% sievietes, 34% vīrieši, vecumā no 14 līdz 91 gadam, vidējais vecums 62 gadi), kuri analizēti astoņās grupās – OLGIM 0 (1030), OLGIM I-II (405), OLGIM III-IV (61), displāzija (18), korpusa atrofija (54), antrum atrofija (34), panatrofija (17), adenokarcinoma (229). Kuņģa vēža grupā APCA izplatība bija 10% pacientu, bet IFA 2%. Savukārt augstākā APCA un IFA izplatība bija korpusa atrofijas grupā (attiecīgi 57% un 11%). Atrofiskas gļotādas apstākļos kuņģa adenokarcinomas grupa pēc APCA vērtībām statistiski ticami atšķīrās no OLGIM 0 grupas (mediāna 57,17 (49,52-74,41) un 93,93 (58,74-118,55); p=0,03). Pēc IFA vērtībām statistiski ticama atšķirība bija starp OLGIM 0 un korpusa atrofijas grupu (mediāna 33,78 (26,55-59,57) un 94,28 (51,68-148,06); p=0,038). Statistiski ticama negatīva korelācija bija starp APCA, IFA un PgI/PgII attiecību (attiecīgi r = -0,314; p<0,001 un r = -0,524; p=0,002). Inficēti ar H.pylori bija 50% pacientu ar APCA, bet 44% pacientu ar IFA. Augsts APCA un IFA līmenis korelēja ar zemu H.pylori IgG līmeni (attiecīgi, r = -0,267; p<0,001 un r = -0,708; p=0,015). Secinājumi. Autoimūna gastrīta biomarķieri ir pozitīvi katram desmitajam kuņģa vēža pacientam un katram otrajam korpusa atrofijas pacientam. APCA un IFA vērtības ir statistiski ticami augstākas kuņģa korpusa atrofijas grupā. Pieaugot APCA un IFA vērtībām, palielinās kuņģa gļotādas atrofijas smaguma pakāpe, bet samazinās H.pylori IgG vērtības. Atslēgvārdi. Antiparietālo šūnu antivielas; Antivielas pret iekšējo faktoru; Autoimūns gastrīts; Kuņģa vēzis; H.pylori.