6533b81ffe1ef96bd1277ff5

RESEARCH PRODUCT

Ergonomiskie riski vizāžista darbā

subject

description

Maģistra darba nosaukums ir „Ergonomiskie riski vizāžista darbā”. Darba autore: Līva Augule. Darba zinātniskais vadītājs: LU profesors, Dr.sc. admin. Henrijs Kaļķis. Darbs izklāstīts uz 98 lpp., ietver 46 attēlus, 27 tabulas, 6 pielikumus, 67 informatīvos avotus. Dažādos informatīvajos materiālos ir noteiktas vispārīgas darba aizsardzības prasības skaistumkopšanas nozarei kopumā, taču tajos galvenais uzsvars tiek likts uz salonu jeb pastāvīgu darba vietu ergonomisku iekārtošanu. Tā kā vizāžista darba specifika paredz arī izbraukuma darbus, pētījuma mērķis ir izpētīt ergonomiskos darba vides riska faktorus vizāžista darbā un aktualizēt šo tēmu vizāžistu un viņu darba devēju vidū, lai veicinātu izpratni par to, kā rodas ar ergonomiku saistīt riska faktori un kādu ietekmi tie var atstāt uz veselību. Maģistra darbs sastāv no 4 daļām. Pirmajā daļā ir veikts literatūras apskats un analīze par vizāžista profesiju, ergonomiskajiem darba vides riska faktoriem vizāžista darbā. Otrajā daļā tiek uzskaitītas un aprakstītas pētījumā lietotās metodes, trešajā daļā tiek apkopoti, analizēti un izklāstīti pētījuma rezultāti, kas iegūti, izmantojot otrajā daļā aprakstītās metodes. Ceturtajā daļā izklāstīti priekšlikumi un aizsardzības pasākumi, lai novērstu fizisko slodzi rokām, lai atslogotu augšējās ekstremitātes, lai uzlabotu darba pozu, darba organizāciju utt. Balstoties uz trešajā daļā apkopoto informāciju, maģistra darba noslēgumā sagatavotas 13 praktiskās rekomendācijas darba devējiem, darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, Labklājības ministrijai un darba vietu aprīkojuma ražotājiem. Iegūtie pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka apstiprinājusies izvirzītā hipotēze: vizāžista darba vietas iekārtojums atkarīgs no darba veida – izbraukuma darbs, individuāla konsultācija, pasākumi, darbs studijā utt. Izmantotās metodes: vizāžistu aptauja, darba vietu ergonomiskā analīze, slodzes galveno rādītāju (SGR-C (biežas darbības ar rokām)) metode, ātrā augšdelmu noslodzes novērtēšana (RULA metode), darba stresa indeksa un stresa kategoriju noteikšana, Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā izstrādātais ergonomisko risku novērtēšanas rīks “RAMP”, mērījumu veikšana ar goniometru .