6533b821fe1ef96bd127b2a2

RESEARCH PRODUCT

Intervāltreniņu programmas ietekme uz kardiovaskulārā riska faktoriem 2. tipa cukura diabēta pacientiem

subject

description

KOPSAVILKUMS Augstas intensitātes intervāltreniņi (HIIT) 2. tipa cukura diabēta (T2D) pacientiem ievērojami uzlabo glikēmijas kontroli un pozitīvi ietekmē kardiovaskulārā riska faktorus, bet tie ir grūti tolerējami, un par HIIT alternatīvu var kļūt intervālās staigāšanas treniņi ar intermitējošu intensitāti. Mūsdienās viens no veidiem, kā integrēt fiziskās aktivitātes ikdienā, ir treniņi specializēto mobilo aplikāciju vadībā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot ar mobilā tālruņa lietotni vadīto augstas intensitātes staigāšanas intervāltreniņu ietekmi uz kardiovaskulārā riska faktoriem T2D pacientiem randomizētā kotrolētā pētījumā. Materiāli un metodes: 56 brīvprātīgie 35- 75 gadus veci T2D pacienti bez komplikācijām tika randomizēti kontroles (Con, n=26) un intervāltreniņu (IT, n=30) grupās. Visiem dalībniekiem pirmajā vizītē tika ievākta anamnēze, veikta veloergometrija un sniegta 30 minūšu grupas konsultācija par fiziskām aktivitātēm T2D pacientiem pēc starptautisko vadlīniju datiem. Dalībnieki veica VO2max testu tredmilā individualizēta staigāšanas ātruma piemērošanai. IT grupas dalībniekiem bija jātrenējas četrus mēnešus trīs reizes nedēļā 60 minūtes, treniņu veidoja trīs minūšu intervāli ar intensitāti 40% un 70% no maksimālā enerģijas patēriņa. Līdzestība treniņu grafikam tika kontrolēta attālināti. Kardiovaskulārā riska marķieri (asinsspiediens, ĶMI, vidukļa un gurnu apkārtmērs, glikēmijas rādītāji, HOMA-IR, lipidogramma u.c.) tika mērīti pirms un pēc intervences. Lai noskaidrotu un izvērtētu ierasto dalībnieku fizisko aktivitāti iepriekšējo četru mēnešu laikā un pēc intervences, tika izmantota Minesotas brīvā laika fiziskās aktivitātes anketa. Datu statistiskai analīzei izmantoti repeated measures ANOVA, paired T-test testi. Rezultāti: četrus mēnešus ilgai HIIT intervencei T2D pacientiem ir statistiski ticama ietekme uz albuminūrijas samazināšanos (repeated measures ANOVA tests of within-subjects effects F(1, 48)=18,91; p=0,003; paired T-test p33 treniņiem četru mēnešu laikā). Secinājumi: četru mēnešu intervāltreniņu intervencei ir statistiski ticama ietekme uz albuminūrijas samazināšanos, bet ne citiem kardiovaskulārā riska faktoriem T2D pacientiem. Atslēgvārdi: intervāltreniņi, intervālās staigāšanas treniņi, HIIT, 2. tipa cukura diabēts, kardiovaskulārā riska marķieri.