6533b821fe1ef96bd127bc1b
RESEARCH PRODUCT
Prasījuma tiesību cesija patērētāju kreditēšanas līgumos
Gundega Jaunbērziņa-beitikasubject
prasījuma tiesībacesijakredīta devējskreditēšanas līgumspatērētājsJuridiskā zinātnedescription
Maģistra darbā tiek apskatīts šobrīd aktuāls jautājums par to, vai prasījuma tiesību cesija ir pieļaujama patērētāju kreditēšanas līgumos, vai iekļaujot noteikumus par prasījuma tiesību cesiju, netiek pārkāptas patērētāju kā neaizsargātākās darījuma puses tiesības, un kādi ar prasījuma tiesību cesiju saistīti noteikumi kreditēšanas līgumā vārētu tikt uzskatīti par netaisnīgiem kreditēšanas līguma noteikumiem. Darba mērķis ir apzināt prasījuma tiesību cesijas institūta būtību un to, vai prasījuma tiesību cesija saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām Eiropas Savienības un Latvijas Republikas tiesību normām ir pieļaujama patērētāju kreditēšanas līgumos. Maģistra darbs sniedz ieskatu prasījuma tiesību cesijas institūta būtībā un patērētāju tiesību aizsardzībā kreditēšanas jomā, vienlaikus apskatot uz kredīta devēju attiecināmos pienākumus. Kopumā darbā secināts, ka Latvijas Republikā savulaik nav pilnībā tikusi ieviesta Direktīva 87/102/EEK, kā arī šobrīd spēkā esošā Direktīva 2008/48/EK, jo vērtējot Direktīvas 87/102/EEK 9.panta un Direktīvas 2008/48/EK 17.panta 1.punktu kopsakarā ar Latvijas Republikas spēkā esošo regulējumu, prasījuma tiesību cesija patērētāju kreditēšanas līgumu ietvaros nebūtu iespējama, ņemot vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1800. un 1801.pantā noteikto cedēt var prasījumus, bet ne līgumisko attiecību, bet līdz ar patērētāja tiesībām vērsties pret cesionāru ar jebkuriem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas patērētājam bijuši pret kredīta devēju, tajā skaitā dzēst prasījumu ar pretprasījumu (ieskaits, CL 1846.pants), ja pēdējais konkrētajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir atļauts, saskaņā ne tikai ar kreditēšanas līgumu, bet līgumu kā tādu, ar cesiju cesionāram tiktu cedētas līgumiskās attiecības. Turklāt patērētāju kreditēšanas līgumos paredzētās prasījuma tiesību cesijas īstenošanas pamats ir tiesiska darījuma rezultāts pēc labprātības principa, un par kredīta devēju patērētāju tiesību aizsardzības regulējuma ietvaros nav uzskatāms cesionārs, kurš nepiešķir vai neapsola piešķirt patērētājam kredītu.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2016-01-01 |