6533b821fe1ef96bd127c6db

RESEARCH PRODUCT

Medicīnas studentu empātijas, uztvertā stresa un subjektīvās labklājības saistības

subject

description

Medicīniskā izglītība ir plaši zināma kā lielus resursus pieprasošs process, kas var izraisīt dažādas psiholoģiskās problēmas, kas, savukārt, var samazināt studentu empātijas un apmierinātības ar dzīvi līmeni. Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmo informāciju par empātiju, uztverto stresu, subjektīvo labklājību un šo konstruktu saistībām; noteikt, vai starp medicīnas studentu dzimumu un studiju kursu pastāv atšķirības šo trīs mainīgo mērījumu rezultātos; noskaidrot, vai starp tiem pastāv saistības; balstoties uz saistību ciešumu, atlasīt tos mainīgos lielumus, kas vislabāk izskaidro apmierinātību ar dzīvi šajā izlasē un šajā pētījumā. Pētījuma izlasi veido 216 studenti no medicīnas un zobārstniecības studiju programmām Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas universitātē vecumā no 18 līdz 47 gadiem. Pētījumā tika izmantoti 3 datu ievākšanas instrumenti: Starppersonu reakciju aptauja, Uztvertā stresa skala un Apmierinātības ar dzīvi skala. Pētījuma rezultāti norāda, ka sieviešu uztvertā stresa un afektīvās empātijas līmenis ir augstāks nekā vīriešiem, bet vīrieši uzrāda augstāku personīgo distresu saspringtās starppersonu situācijās. Vecākie kursi ir mazāk apmierināti ar dzīvi un izjūt mazāku empātiju salīdzinājumā ar jaunākajiem kursiem. Apmierinātība ar dzīvi ir būtiski saistīta ar uztverto stresu un empātiju. Statistiskā regresija parāda, ka uztvertais stress šajā izlasē izskaidro 26% no apmierinātības ar dzīvi dispersijas, bet nozīmīgu pienesumu dod arī studiju kurss (5%) un empātija (2%), kopā skaidrojot 33% no apmierinātības ar dzīvi.