6533b823fe1ef96bd127f032

RESEARCH PRODUCT

Imūnglobulīna A nefropātijas pacientu nieru dzīvildze

subject

description

Ievads. Imūnglobulīna A nefropātija (IgAN) ir biežākais glomerulonefrīta veids pasaulē. Slimība visbiežāk skar pacientus otrajā, trešajā dzīves dekādē un ir viens no hroniskas nieru mazspējas cēloņiem. Darba mērķis. Apkopot un analizēt IgAN klīniskās manifestācijas, noteikt nieru piecu gadu dzīvildzi un to ietekmējošos faktorus, validēt starptautisko IgAN prognozes kalkulatoru (PK) Latvijas populācijā. Materiāli un metodes. Retrospektīvs kohortas pētījums tika veikts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā, pētījumā tika iekļauti vismaz 18 gadus veci pacienti ar histoloģiski apstiprinātu IgAN diagnozi laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 11.novembrim. No stacionāra kartēm tika iegūti dati: vecums, GFĀ pēc CKD-EPI formulas, arteriālais asinsspiediens, diennakts proteīnūrija, AKEI/ARB grupas medikamentu un imūnsupresijas medikamentu lietošana iepriekš vai biopsijas brīdī, nieru biopsijas rezultāti pēc MEST rādītājiem. Datu statistiskajai analīzei tika izmantots Spīrmena korelācijas koeficients, Kaplana-Meiera metode un Koksa regresijas analīze. Rezultāti. Tika iekļauti 105 pacienti (59 vīrieši, vecuma mediāna 37 gadi (vecumā 18-72 gadiem)). Visvairāk pacientu (38%) bija 30-39 gadus veci, biežākā glomerulārā manifestācija bija nefrītiskais sindroms (72,8%). Nieru dzīvildzes mediāna bija 49 mēneši (95% TI 26,81-71,19). Statistiski ticami nieru dzīvildzi ietekmēja proteīnūrijas smagums (χ2(2)=7,115; p=0,029), MEST E (χ2(1)=3,892; p=0,049) un T (χ2(2)=32,06; p=0,001) punktu skaits. Pacientiem ar proteīnūriju 3,5g/dn, attiecīgi 40 mēneši (95% TI 7,63-72,37) un 18 mēneši (95% TI 5,81-30,19). Pacientiem ar MEST E0 mediānā nieru izdzīvotība bija 49 mēneši, tas ir, garāka nekā pacientiem ar E1 - 11 mēneši (95% TI 0,00-23,88). Pacientiem ar MEST T0 nieru izdzīvošanas mediāna bija ilgāka par 5 gadu periodu, tas bija ilgāk nekā pacientiem ar T1 un T2, attiecīgi 40 mēneši (95% TI 0,00-81,85) un 5 mēneši (95% TI 0,00-13,22). Koksa regresijas analīzei tika iekļauti 69 pacienti (37 vīrieši, vecuma mediāna 38 gadi (vecumā 18-72 gadiem)). Salīdzinot PK un Koksa regresijas aprēķinātos datus tika iegūta vidēji cieša pozitīva korelācija pēc viena (rs=0,618; p=0,001) un pieciem (rs=0,693; p= 0,001) gadiem. Kopīgie risku ietekmējošie faktori pēc viena un pieciem gadiem, kas uzrādīja lielāko atšķirību starp PK un Koksa regresijas aprēķinātajiem datiem bija vecums (18-29 gadi), vīriešu dzimums, AKEI/ARB lietošana, MEST M1. Secinājumi. IgAN skar jaunus cilvēkus un samazina nieru izdzīvotību. Nozīmīgi nieru dzīvildzi ietekmējošie faktori ir proteīnūrijas smagums, MEST E un T punktu skaits. Daļai pacientu PK piešķīra augstāku risku par aprēķinos iegūto. Ņemot vērā statistiski ticamo korelāciju starp PK un iegūtajiem datiem, PK varētu tikt izmantots nefrologu klīniskajā praksē Latvijā.