6533b824fe1ef96bd12818ba

RESEARCH PRODUCT

Pierādījumu novērtēšanas īpatnības kriminālprocesā pēc Krievijas impērijas 1864. gada tiesu reformas stāšanās spēkā

subject

description

Maģistra darba ietvaros pētīts līdz šim Latvijas Republikas tiesību zinātnē detalizēti neaplūkots jautājums par pierādījumu novērtēšanas teorijas vēsturisko attīstību saistībā ar 1864. gada tiesu reformu. Tās rezultāti 1889. gada 9. jūlijā tika attiecināti uz visu tagadējās Latvijas teritoriju. Ar Tautas Padomes 1918. gada 6. decembra un 1919. gada 5. decembra normatīvajiem aktiem tiesu iekārtu un kriminālprocesu noteicošajiem Krievijas likumiem, kas bija spēkā līdz 1917. gada 24. oktobrim, tika saglabāts saistošs spēks arī pēc Latvijas valsts izsludināšanas. Tāpēc pētījumam par pierādījumu novērtēšanas teorijas vēsturisko attīstību ir ievērojama zinātniska nozīme procesuālo krimināltiesību jomā un tiesību kontinuitātes doktrīnas ietvaros. Pilnveidojot izpratni par pierādījumu novērtēšanas teorijas ģenēzi un evolūciju, ir iespējams mērķtiecīgi attīstīt spēkā esošo regulējumu un uzlabot tā piemērošanas praksi, veicinot pierādījumu tiesisku un vienlīdzīgu novērtēšanu. Pētījuma ietvaros sniegti skaidrojumi par tādiem pierādījumu novērtēšanā izmantojamiem jēdzieniem kā “iekšējā pārliecība”, “saprātīgas šaubas”, “attiecināmība”, “ticamība” un “pieļaujamība”, kā arī apkopoti kriminālprocesuālo pierādījumu novērtēšanas kritēriji, kas pēc 1864. gada tiesu reformas bija saistoši profesionāliem tiesnešiem. Līdz ar to pētījums ir aktuāls arī mūsdienās, jo paplašina izpratni par pierādījumu novērtēšanu kriminālprocesā.