Search results for "attiecināmība"
showing 6 items of 6 documents
Pierādījumu pieļaujamība, attiecināmība un novērtēšana civillietā.
2017
Bakalaura darbā “Pierādījumu pieļaujamība, attiecināmība un novērtēšana civillietā” analizēti Civilprocesu regulējošie normatīvie akti un tiesību pētnieku viedokļi un atziņas attiecībā uz pierādījumu lomu civillietu iztiesāšanā. Autors pēta pierādījumu lomu civilprocesā un skaidro to nozīmi un nepieciešamību lietas izskatīšanā un tiesas sprieduma izdarīšanā. Autors ir analizējis un salīdzinājis trīs valstu normatīvo aktu regulējumus attiecībā uz pierādījumu pieļaujamību, attiecināmību un novērtēšanu, kā arī salīdzinājis tiesību pētnieku viedokļus šajā jautājumā. Darba beigās autors izdara secinājumus un izsaka priekšlikumus par pierādījumu regulējumu civilprocesā, lai atvieglotu pierādījumu…
Pierādījumi kriminālprocesā: pierādījumu jēdziena un īpašību raksturojums
2016
Kriminālprocesā pierādījumi, to ieguve un raksturojums vienmēr ir aktuālas tēmas. Mērķis ir uzzināt pierādījumu jēdzienu, to īpašību raksturojumu, uzzināt, kādi ir nosacījumi, lai pierādījumus varētu izmantot pierādīšanas procesā, noskaidrot, kā var izvairīties no pierādīšanas procesā nederīgu pierādījumu iegūšanas. Autore darbā izvirzīja sev uzdevumus – izzināt pieejamo literatūru latviešu valodā un ārzemju literatūru, rast problēmu risinājumus tiesu prakses piemēros, galvenokārt izmantojot Augstākās tiesas judikatūru, iepazīties ar normatīvo regulējumu Latvijā, kas attiecas uz pierādījumiem. Salīdzināt pierādījumu jēdzienu administratīvajā un civilprocesā, salīdzinot tos ar kriminālproces…
Pierādījumu pieļaujamības un attiecamības problēmas lietās, kas saistītas ar bērnu aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām.
2017
Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām ir viens no prasības tiesvedības veidiem Civilprocesa likumā. Darba ietvaros pētīti atsevišķas un kopīgas aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesību jēdzieni, izmantotie pierādījumi šajā procesā. Autore pēta ne tikai teoriju, bet arī problēmas šo kategoriju tiesu praksē. Darba mērķis ir izpētīt atsevišķus problēmjautājumus, piedāvājot tiem iespējamos risinājumus. Pētījuma ietvaros autore vērš uzmanību, kāda veida pierādījumiem tiesa nosaka augstāku ticamības pakāpi cik lielā mērā pieļaujami un attiecināmi tie ir, spriežot lietu pēc būtības, galvenās problēmas bāriľtiesas un psihologa sniegtajos atzinumos, nepilnības civilprocesa likumā.…
Elektroniskie pierādījumi civilprocesā.
2021
Maģistra darba tēma ir "Elektroniskie pierādījumi civilprocesā". Šī tēma ir izvēlēta, jo pasaule turpina virzīties digitālās transformācijas virzienā un 2020. gada notikumi kalpoja par sava veida akseleratoru. Elektroniskā saziņa un elektronisko dokumentu aprite saimnieciskajā un privātajā dzīvē ieņem līderpozīcijas, salīdzinājumā ar fizisku dokumentu apritu un rakstveida līguma slēgšanu. Personas vēlas ātri saņemt un nodot informāciju, ātri noslēgt līgumus, baudīt citas elektroniskās vides priekšrocības. Tā rezultātā, nemazāk svarīgs ir arī drošības apsvērums, ar mērķi, nepieciešamības gadījumā, spēt aizstāvēt aizskartās tiesības arī tiesā. Līdz ar to, elektronisko pierādījumu nozīme arvie…
Valsts starptautiskā atbildība par valsts uzņēmuma veiktu starptautisko tiesību pārkāpumu
2015
Valsts uzņēmums kā atsevišķs veidojums sniedz valstij iespēju rīkoties ārpus savām tradicionālajām kompetencēm, tomēr neatbrīvo valsti no atbildības starptautiskajā laukā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot valsts atbildības robežu par valsts uzņēmuma starptautiski prettiesisku rīcību un atbildības noteikšanas kritērijus. Atbildi autore meklē, salīdzinot aktuālo starptautisko tiesību standartu un tā izpausmes praksē investīciju tiesībās. Pētījuma rezultātā izkristalizēts tests, ar kura palīdzību noskaidrot, kādos apstākļos valstij iestājas starptautiskā atbildība, kā arī identificēti atbildības jautājumi, uz kuriem starptautiskās tiesības šobrīd nesniedz risinājumu.
Pierādījumu novērtēšanas īpatnības kriminālprocesā pēc Krievijas impērijas 1864. gada tiesu reformas stāšanās spēkā
2022
Maģistra darba ietvaros pētīts līdz šim Latvijas Republikas tiesību zinātnē detalizēti neaplūkots jautājums par pierādījumu novērtēšanas teorijas vēsturisko attīstību saistībā ar 1864. gada tiesu reformu. Tās rezultāti 1889. gada 9. jūlijā tika attiecināti uz visu tagadējās Latvijas teritoriju. Ar Tautas Padomes 1918. gada 6. decembra un 1919. gada 5. decembra normatīvajiem aktiem tiesu iekārtu un kriminālprocesu noteicošajiem Krievijas likumiem, kas bija spēkā līdz 1917. gada 24. oktobrim, tika saglabāts saistošs spēks arī pēc Latvijas valsts izsludināšanas. Tāpēc pētījumam par pierādījumu novērtēšanas teorijas vēsturisko attīstību ir ievērojama zinātniska nozīme procesuālo krimināltiesību…