6533b828fe1ef96bd1287d75

RESEARCH PRODUCT

Sākumskolēnu māšu akadēmiskās iesaistīšanās, darba–ģimenes konflikta, uztvertā sociālā atbalsta un vecāku stresa savstarpējās saistības

subject

description

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp sākumskolēnu māšu akadēmiskās iesaistīšanās, darba–ģimenes konflikta, uztvertā sociālā atbalsta, vecāku stresa un demogrāfiskajiem rādītājiem. Pētījumā piedalījās 156 respondentes – sievietes, kuras ir mātes vismaz vienam bērnam, kas mācās sākumskolā. Pētījumā tika izmantotas četras aptaujas: 1) Ģimenes iesaistīšanās aptauja (Family Involvement Questionnaire; Fantuzzo et al., 2013), kuru sava maģistra darba ietvaros adaptējusi Kristīne Bondere (2014); 2) Daudzdimensionālā darba–ģimenes konflikta skala (MDMWFC, Multidimensional Measure of Work-Family Conflict; Carlson, Kacmar, & Williams, 2000, Latvijā adaptējusi A. Zāģere, 2012); 3) Vecāku stresa indeksa aptauja (Parenting Stress Index (PSI), Abidin, 1995), kuru latviešu valodā adaptējusi L. Ļebedeva (2001); 4) Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala (Multidimensional scale of perceived social support /MSPSS/, Zimet, Zahlem, Zimet, & Farley, 1988), kuru Latvijā adaptējusi S. Voitkāne (2001)., atkārtoti S. Voitkāne, S. Miezīte un M. Raščevska (2005). Pētījuma rezultāti rāda, ka pastāv saistības starp sākumskolēnu māšu akadēmisko iesaistīšanos, darba–ģimenes konfliktu, uztverto sociālo atbalstu un vecāku stresu. Novērojot demogrāfisko rādītāju saistības ar mainīgajiem, atklājās, ka pastāv saistības arī starp ienākumu līmeni un māšu darba–ģimenes konfliktu, uztverto sociālo atbalstu un vecāku stresu. Darba–ģimenes konflikts izskaidro 26% vecāku stresu un 33% vecāku stresa apakšskalas rādītāju – vecāku distresu.