6533b828fe1ef96bd1289280

RESEARCH PRODUCT

Dabisko zālāju apsaimniekošanas un zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz augsnes organiskā oglekļa frakcijām

subject

description

Sabiedrībā aktuāla tēma ir emisiju samazināšanas iespējas. Augsne ir daudzfunkcionāls resurss, kas ne vien sniedz cilvēkiem nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, bet arī ir nozīmīga runājot par klimata pārmaiņām. Oglekļa sekvestrācijas procesā augsnē tiek uzkrāts pienācīgs daudzums atmosfēras CO2, tādējādi sasniedzot ieguldījumus klimata pārmaiņu samazināšanā. Gan pasaulē, gan Latvijā plašas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aizņem zālāji un to apsaimniekošanas veids ietekmē oglekļa daudzumu, kas uzkrāsies augsnē. Darba mērķis ir noskaidrot augsnes organiskā oglekļa satura un tā frakciju īpatsvara izmaiņas zālājos atkarībā no zālāju atjaunošanas pasākumiem. Pētījumā izmantoti augsnes paraugi, kas ievākti projekta “GrassLIFE” norises gaitā apsekotajās teritorijās. Augsnes paraugiem tika noteikti augsnes organisko vielu raksturojošie ķīmiskie un fizikālie parametri. Izdalot galvenās oglekļa frakcijas: S + C; rSOC; S + A; PMO; DOC. Pēc veiktajā pētījumā iegūtajiem rezultātiem tika secināts, ka no oglekļa frakcijām, vislielākais apjoms augsnes paraugos bija S + C frakcijai, tā vidēji veido 65,3 % no kopējā izdalītā C. Otra lielākā frakcija ir rSOC frakcija ar vidēji 16,2 % un S + A frakcija ar vidēji 14,3 % no kopējā izdalītā C. PMO un DOC frakcija kopā veido vidēji mazāk par 5 % no kopējā izdalītā C. Vidēji PMO satur 3,2 %, bet DOC 1,0% no kopējā zālāju augsnēs uzkrātā C. Zālāju apsaimniekošanas metodes, kas atsedz minerālaugsnes virsmu (aršana, velēnas noņemšana) ietekmē augsnes C frakciju savstarpējās proporcijas. Augsnēs pēc šādām zālāju atjaunošanas praksēm samazinās PMO, bet palielinās rSOC īpatsvars.