6533b82afe1ef96bd128bbfe

RESEARCH PRODUCT

Eiropas plekstes (Platichthys flesus) un Baltijas plekstes (Platichthys solemdali) sugu diferencēšana

subject

description

Jau gandrīz gadsimtu plekstei ir zināmas vairošanās stratēģijas atšķirības Baltijas jūra. Jaunākie pētījumi apliecinājuši, ka tie nav ekotipi, bet ir atšķirīgas sugas. Iepriekš zināma bija tikai Eiropas plekste (Platichthys flesus), kas nārsto dziļūdens nogāzēs ar pelaģiskeim ikriem. Jaunatklātā suga Baltijas plekste (Platichtys solemdali) vairojas piekrastē ar bentiskiem ikriem un tā ir vienīgā endēmā zivs suga Baltijas jūrā. Līdz šim sugas atšķirt var tikai ar ikru morfoloģiju un ģenētiskajām analīzem. Baltijas jūras ūdens sāļumam samazinoties un anoksiskajām zonām palielinoties, Eiropas plekstes populācijas var tikt apdraudētas. Nepieciešams noteikt viegli pielietojamas metodes sugu diferencēšanai, lai saglabātu tā jau nelielo bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā. Pētījums veikts Latvijas piekrastes atklātās jūras daļā, kur novērojama lielākā abu sugu pārklāšanās. Ievāktajām plekstēm ģenētiski noteica sugu un analizēja morfoloģiskos un augšanas parametrus. Pētījuma rezultāti liecina, ka par spīti iepriekš konstatētajām spuru staru skaita atšķirībām sugu starpā, tas lielākai paraugkopai neuzrādās, kā būtisks sugas diferencējošs parametrs. Šajā darbā noskaidrots, ka galvas garuma attiecība pret ķermeņa garumu Baltijas plekstei ir lielāka. Tā kā šī sugas noteikšanas metode būtu vienkārša un lēta, nepieciešams veikt tālākus pētījumus, lai novērtētu iespējas tās praktiskai pielietošanai.