6533b82afe1ef96bd128c6b3

RESEARCH PRODUCT

Fiskālā politika un ekonomikas augsme

subject

description

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi pēdējos gados, Latvijas ienākuma līmenis joprojām paliek viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Darba mērķis ir novērtēt fiskālās politikas ietekmi uz ekonomikas izaugsmi Latvijā un ES. Izmantojot paneļa datus 1995.-2006.g., gan 27 ES valstīm kopā gan atsevišķi veco un jauno dalībvalstu izlasei, tika secināts, ka valsts budžeta lielumam un tās pieaugumam ir negatīva ietekme uz izaugsmi, turklāt nozīmīgi negatīva ietekme ir arī izdevumiem gala patēriņam, atalgojumiem, sociāliem pabalstiem, vispārējiem valdības dienestiem, vides aizsardzībai, sociālai aizsardzībai, kā arī tiešiem nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Savukārt starppatēriņa izdevumiem, valsts investīcijām, izdevumiem atpūtai, kultūrai un reliģijai, kā arī ieņēmumiem no PVN nodokļa ir pozitīva ietekme uz izaugsmi. Pretstatā citu autoru pētījumiem, netika atrasta izglītības izdevumu pozitīvā ietekme uz izaugsmi. Savukārt novērtējot Latvijas ražošanas funkciju 1995.-2007.g. periodam, atsevišķi nodalot privāto un valsts kapitālu, IKP elastība pret privāto kapitālu tika novērtēta divreiz lielāka, nekā pret valsts kapitālu (attiecīgi 0.19 un 0.09). Tika secināts, ka Latvijas ekonomikas dzinējspēks pēdējos trīspadsmit gados bija kopējā faktoru produktivitāte (KFP) un privātais kapitāls, turklāt arī nodarbinātības un valsts kapitāla devums bija pozitīvs. Tika parādīts, ka ekonomikas izaugsmes tempu palēninājums 2007. gadā ir saistāms ar KFP negatīvo devumu (pirmoreiz desmit gados), kuru var izskaidrot ar ekonomikas cikla stāvokļa pasliktinājumu 2007. gada beigās. Tiek prognozēts, ka 2008. gadā ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 4-5%: visu ekonomikas potenciāla ietekmējušo faktoru ieguldījums būs zemāks nekā iepriekšējā gadā, turklāt arī cikla ietekme var palikt negatīva.