6533b82bfe1ef96bd128dad2

RESEARCH PRODUCT

Pirmsskolas izglītības iestādes un ģimenes sadarbība bērna gribas attīstības sekmēšanā

subject

description

Griba tā ir cilvēka apzināta darbība, lai sasniegtu mērķi, pārvarot grūtības. Griba cilvēkam nav iedzimta, bet ieaudzināta. Gribu vajadzētu izkopt pēc iespējas agrāk. Cilvēka jūtas un griba ir vienotas un nedalāmas. Griba vienmēr ir saistīta ar piepūli, lēmumu piņemšanu. Gribas struktūra sastāv no - mērķa apzinašanās, motīvu cīņa, lēmuma pieņemšana, lēmuma plānošana un tā realizēšana. Cilvēka gribas darbību stimuls ir vajadzības. Vēlmes ir gribas darbības pirmssākums. Cilvēka dzīves cikla sadalīšana periodos ļauj labāk izprast cilvēka attīstības likumsakarības un vecuma posmu specifiku. Bērna sociālā attīstība notiek divās paralēles: notikumu izzināšana attiecībās ar citiem cilvēkiem un patstāvīgā mijiedarbībā ar lietām. Svarīgs personības attīstībā ir bērnības posms. Pirmsskolas vecuma bērns ir atdarinātājs. Audzināšana ir daudzveidīga ietekme, ko saņem jau no agras bērnības. No audzināšanas izriet gan labais, gan ļaunais. Pirmsskolas vecuma bērniem griba ir neapzināta. Lai tiktu sekmēta bērna gribas attīstība, svarīga loma ir ģimenei un pirmsskolai kurā ikdienas atrodas bērns. Pirmsskolas vecums ir vissvarīgākais bērna attīstības posms, jo tiek likti pamati bērna turpmākajai attīstībai. Bērna audzināšana sākas jau ģimenē. Ģimene liek pamatus bērna personības attīstībai. Bērna pirmā ievadītāja pasaules un sevis izpratnē ir ģimene. Bērnudārzam būtu jāpalīdz ģimenei bērnu audzināšanā. Reizē ar bērna audzināšanu ir jācenšas izglītot arī vecākus. Ģimenē gūtais papildina skolā iegūto pieredzi, savukart skola nespēj aizstāt ģimeni. Audzinātāja uzdevums ir bērnam veicināt stipru gribu. Gribas attīstību veicina paša skolotāja stingrs raksturs un paraugs. Pirmsskolas pedagogu un ģimenes veiksmīgas sadarbības būtisks nosacījums ir motivācija. Lai paaugstinātu vecāku pedagoģisko kultūru, svarīgi izzināt ģimeni, tās pedagoģiskās iespējas, nodibināt sadarbību ar ģimenes locekļiem, lai kopīgi risinātu bērna audzināšanas uzdevumus . Balstoties uz pedagoģiskās un psiholoģiskās teorijas bāzes analīzi, izstrādāju praktisko pētījumu (empirisko) daļu. Lai izpētītu bērnu emocionālās labsajūtas līmeni, tika izvirzīti vairāki emocionālās labsajūtas vērtēšanas kritēriji: 1)Zina ko vēlas sasniegt, izvirza mērķi. 2)Pabeidz iesākto darbu. 3)Neatlaidīgs. 4)Emocionalais stāvoklis darbības laikā. 5)Attieksme pret paveikto.