6533b82bfe1ef96bd128db95

RESEARCH PRODUCT

Vidējā pirmsskolas vecuma bērnu pašvērtējuma attīstības sekmēšana rotaļnodarbībās

subject

description

Bakalaura darbs izstrādāts par tematu „Vidējā pirmsskolas vecuma bērnu pašvērtējuma attīstības sekmēšana rotaļnodarbībās”. Pētījums veikts ar mērķi teorētiski un empīriski izzināt vidējā pirmsskolas vecuma bērnu pašvērtējuma attīstības sekmēšanas iespējas pirmsskolas pedagoģiskā procesa ietvaros. Pētījuma veikšanai izvirzīta hipotēze: pirmsskolas vidējā vecuma bērniem pašvērtējums būs pozitīvi adekvāts, ja bērns aktīvi darbosies rotaļnodarbībās, pedagogs ņems vērā bērnu vecumposma un individuālās īpatnības, kā arī sistemātiski izmantos refleksiju, kas vērsta uz bērnu darbības rezultātu pašizvērtēšanu. Bakalaura darbs sastāv no teorētiskās un empīriskās daļas. Par teorētiskās daļas bāzi kalpoja tādu zinātnieku pētījumi kā Dž. Brauns (Brown, 2014), D. Dzintare un I. Stangaine (2003, 2007, 2012), R. Hanele (2006), K. Mārtinsone (1998), U. Orts un R. Robinss (Orth, Robins, 2014), V. Romenkova (2008), Ļ. Vigotskis (Выготский, 1991), V. Muhina (Мухина, 1999) u.c. Empīriskās daļas metodika tika izstrādāta, izmantojot tādu zinātnieku atziņas kā T. Marcinkovska (Марцинковская, 1997) un I. Muļko (Мулько, 2006). Empīriskā pētījumā piedalījās 20 bērni (4-5 gadi), pētījums aptvēra visu 2018./2019. mācību gadu, tāpat papildus (atkārtota) pašvērtējuma izpēte tika veikta 2019. gada oktobrī, kad noslēdzies bērnu adaptācijas periods pēc atgriešanās pirmsskolā pēc vasaras brīvlaika. Empīriskā pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka bērniem ar paaugstinātu pašvērtējumu nepietiekami attīstās gribas sfēra. Bērni var atteikties no izpildītā uzdevuma, ja tas ir grūts un viņi nevar pieradīt, ka viņi ir „vislabākie”. Tāpat bērni ar paaugstinātu pašvērtējumu neprot saskatīt un labot savas kļūdas, ir līderi grupā, tomēr nereti līderību izrāda autoritatīvām metodēm. Bērni ar pazeminātu pašvērtējumu pārsvarā ir pasīvi, nedroši, viņi neprot novērtēt sevi pozitīvi (var parādīties negatīvs sevis vērtējums), orientējas tikai uz apkārtējo pieaugušo izteiktu vērtējumu, kuru var arī pārprast kā nepietiekami labu, ja pieaugušais to nepauž tiešā veidā, individuāli vēršoties pie bērna. Iegūtie rezultāti ļauj apstiprināt hipotēzi, tomēr pirmsskolas pedagoģiskais process ir tieši saistīts ar ģimenes audzināšanu, tādēļ pozitīvu rezultātu sasniegšanā ļoti nozīmīgi ir saskaņot pedagogu darbības ar ģimenes audzināšanas metodēm. Atslēgas vārdi: pašvērtējums, pašapziņa, vidējais pirmsskolas vecums, produktīvā darbība. Bakalaura darba apjoms: 75 lpp., 14 attēli, 10 tabulas, izmantoti 62 literatūras avoti