6533b82bfe1ef96bd128e5cb

RESEARCH PRODUCT

Skujkoku biomasas izvākšanas ilgtermiņa ietekme uz zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu

subject

description

Maģistra darbs „Visas biomasas izvākšanas ilgtermiņa ietekme uz zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu priežu un egļu audzēs” izstrādāts laika posmā no 2015. gada augusta līdz 2019. gada maijam Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai visas koku biomasas izvākšana no teritorijas (whole tree harvesting - WTH), ir atstājusi ilgtermiņa ietekmi uz veģetācijas atjaunošanos un augsnes ķīmisko sastāvu. Pētījumā apskatīja zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu priežu audzēs mētrājā, lānā, šaurlapju ārenī un egles audzēs šaurlapju ārenī. Katrā no meža tipiem atlasīja teritorijas, kas bija līdzīgas kā visas biomasas izvāktajās mežaudzēs (WTH): tāda paša vecuma kontroles audzes, kā arī jaunaudzes, vidēja vecuma audzes un vecās audzes tajos pašos meža tipos. Secināts, ka WTH teritorijā bija lielākais sugu skaits šaurlapju āreņos un otrs lielākais sugu skaits pārējos meža tipos. Pēc sugu daudzveidības indeksiem WTH teritorija būtiski neatšķīrās (p>0,05) no kontroles audzes un jaunaudzes. Veicot DCA un ANOSIM analīzes secināts, ka zemsedzes veģetācijas atšķirības starp WTH un kontroles audzi bija nenozīmīgas: abas analīzes uzrāda teritoriju līdzību pēc (R) vērtības. Ellenberga vērtības uzrādīja, ka augšanas apstākļi WTH audzei bija līdzīgi ar tāda paša vecuma kontroles audzi un būtiski neatšķīrās. Pēc ievāktajiem augsnes datiem secināts ka pH, kopējais ogleklis un kopējais slāpeklis WTH un kontroles audzēs būtiski neatšķiras. Līdz ar to, kopumā WTH apsaimniekošana ilgtermiņā nav atstājusi negatīvu ietekmi uz zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu.