Search results for "veģetācija"

Zemes un vides zinātnes: Bioģeogrāfija

2003

Botāniskā dārza sekcijas “Augu daudzveidības pētījumi ex situ” un “Augu selekcija un introdukcija” tēžu krājums

2022

Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences Botāniskā dārza sekcijas “Augu daudzveidības pētījumi ex situ” un “Augu selekcija un introdukcija” referāti tika nolasīti 2022. gada 1. februārī plkst. 13:00 tiešsaistē.

Saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē

2017

Šajā pētījumā ir aprakstīti augsnes veidošanās ietekmējošie vides faktori, kā arī analizēta saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot saistību starp veģetācijas izplatību un augsnes īpašībām neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Darbā ir aprakstītas likumsakarības starp augsnes fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un veģetācijas izplatību. Pētīta lauksaimniecības zemju dabiskā apmežošanās un tās iespējamā ietekme uz augsnes īpašībām. Pētījumā secināts, ka veģetācijas izplatību un sastāvu neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ietekmē augsn…

Augstā purva degradācijas un atjaunošanas ietekme uz skudru (Formicidae) sabiedrībām Cenas tīrelī

2015

Cenas tīrelis ir Natura 2000 teritorija ar augstu biotopu kvalitāti. Pagātnē to ietekmējuši meliorācijas grāvji, kas mūsdienās ir aizrakti. Darba mērķis ir izpētīt skudru sabiedrības Cenas tīrelī un salīdzināt tās purva degradētajā, neskartajā un atjaunotajā daļā, un izvērtēt limitējošos faktorus. Darbā apskatīta skudru loma ekoloģijā un to pielietojums ekosistēmas kvalitātes novērtēšanā. Skudras ievāktas 2014. gadā ar Bārbera tipa lamatām. Ap lamatām noteikta veģetācija, uzskaitītas skudru ligzdas un ievākts ligzdu substrāts. Noteikts vidējais augsnes mitrums un pH. Konstatētas 13 skudru sugas. Dominēja Myrmica scabrinodis, M. ruginodis un Lasius niger. Izdalītas trīs purva speciālistu sug…

Limnogēno purvu veģetācija Latvijā

2006

Advisor: Pakalne, Māra

Latvijas purvu veģetācijas klasifikācija un dinamika

1998

Rakstu krājumā apkopoti pēdējo gadu Latvijas purvu un ezeru krastu veģetācijas pētījumu rezultāti. Analizēti Teiču purva veidošanās apstākļi pēc putekšņu diagrammām. Publicētas purvu augu sabiedrību sintaksonomijas shēmas un sinoptiskās tabulas.

Zvaguļu (Rhinanthus) izmantošana zālāju ekoloģiskajā atjaunošanā auglīgās augsnēs: sēklu kvalitātes un konkurences nozīme

2022

Ir zināms, ka mūsdienās viena no globālām problēmām ir klimata pārmaiņas, kura skar arī dažādas ekosistēmas un to stāvokli. Zālāju ekosistēmas ir diezgan jūtīgas pret apkārtējās vides izmaiņām, līdz ar to Latvijā ir novērojama dabisko zālāju sarukšanas tendence. Tādēļ, dabiskos zālājus ir nepieciešams saglābāt, apsaimniekot un atjaunot Latvijas mērogā. Ekoloģiskās atjaunošanas metodes mēdz būt visai dažādas, taču viena no jaunākajām, līdz šim Latvijā neaprobētām metodēm, ir zvaguļu pusparazītaugu ieviešanas metode, kura paredzēta zālājā esošo sugu konkurences samazināšanai, un maģistra darba mērķis ir noskaidrot sēklu kvalitātes un veģetācijas konkurences nozīmi zvaguļu izmantošanā zālāju e…

Priežu lāna zemsedzes veģetācijas uzskaites metodes analīze ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu parauglaukumā

2020

Maģistra darba pētījumā ir apkopoti un izanalizēti dati par zemsedzes veģetācijas sugu uzskaiti vecā priežu audzē pie Mazsalacas. Uzskaiti 1994, 1996 un 2006. gadā veica Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts. Galvenais darba mērķis ir noskaidrot, vai šāda zemsedzes veģetācijas sugu uzskaite ir izmantojama meža ekosistēmas ilgtermiņa pētījumos. Darbā izveidojot sugu sastopamības grafisko attēlojumu, kā arī sugu skaita un projektīvā seguma izmaiņu novērtējumu, var skaidri novērot visu šo parametru mainību no 1994. gada līdz 2006. gadam.

Jūras kraukļu (Phalacrocorax carbo sinensis) ietekme uz Ežezera Siena salas vidi

2015

Jūras kraukļi (Phalacrocorax carbo sinensis) jeb kormorāni ir tipiski kolonijās dzīvojoši ūdensputni. Visbiežāk par mājvietu sev rod ezeru salas, kā rezultātā kolonijas nepārtrauktās ietekmes dēļ notiek pastiprināti traucējumi ekosistēmas darbībai un attīstībai. Kormorānu skaitam gan pasaulē kopumā, gan Latvijā ir tendence palielināties, kā rezultātā ietekmēto teritoriju skaits un to radītās sekas pieaug. Tiek nomākta, citos gadījumos arī iznīcināta - veģetācija, augsne tiek piesātināta ar mēslojumu un līdz ar to - papildus ķīmiskajiem savienojumiem, kas maina ne tikai tajā notiekušos procesus, bet arī notiek elementu un savienojumu migrācija uz gruntsūdeņiem, kā arī blakus esošajām ekosist…

Orientēšanās sporta ietekme uz veģetāciju

2019

Orientieristi orientēšanās disciplīnas – orientēšanās skrējiena laikā pārvietojas pa mežu, kā rezultātā tiek nomīdīti zemsedzes augi. Izbradāšanas dēļ var tikt ietekmētas arī sugu atradnes un biotopiem nozīmīgas struktūras. Orientēšanās sacensību ietekme uz meža veģetāciju Latvijā ir maz pētīta, līdz ar to trūkst pamatojuma domstarpību novēršanai starp sacensību rīkotājiem un dabas aizsardzības speciālistiem par sacensību vietu izvēli un to rīkošanas nosacījumiem. Pētījuma mērķis ir novērtēt orientēšanās sacensību radīto nomīdīšanas ietekmi uz zemsedzes veģetāciju. Pētījums veikts orientēšanās sacensību “Kāpa 2018” sacensību teritorijā Pāvilostas apvidū. Apsekoti sacensību kontrolpunkti un …