6533b82cfe1ef96bd12903f8

RESEARCH PRODUCT

Morālais kaitējums kā bērnu tiesību aizskāruma rezultāts

subject

description

Latvijā bērnu kā īpaši aizsargājamo personu tiesību aizsardzību garantē valsts, ir izstrādāti vairāki tiesību akti un bērnu tiesību aizsardzības mehānismi kā īstenot bērna pamattiesību aizsardzību nacionālā līmenī, tomēr civilprocesuālā ceļā bērna nemantisko tiesību un nemantisko labumu aizsardzība ir ierobežota nepilnīgā civiltiesiskā regulējuma dēļ, tostarp arī morālā kaitējuma gadījumā. Autore uzskata, ka morālā kaitējuma atlīdzināšanas institūts var būt efektīvs bērna pamattiesību aizsardzības līdzeklis arī civilprocesuālā ceļā, ar preventīvu iedarbību uz sabiedrību kopumā. Bakalaura darbs Morālais kaitējums kā bērnu tiesību aizskāruma rezultāts ir izstrādāts ar mērķi noskaidrot, kādas ir bērnu likumisko pārstāvju iespējas un šo iespēju tiesiskais pamatojums šobrīd civiltiesiskajā kārtībā iesniegt prasību tiesā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu bērna tiesību aizskāruma gadījumā, identificējot būtiskākās problēmas, kas to kavē, kā arī piedāvāt savu redzējumu jeb ieteikumus situācijas uzlabošanai. Darbā ir pētīts tiesiskais pamatojums morālā kaitējuma atlīdzinājumam bērnam, kā arī analizēta tiesu prakse, kur morālā kaitējuma atlīdzība ir prasīta civiltiesiska aizskāruma (delikta) gadījumā. Pētījumā rezultātā autore secina, ka morālā kaitējuma institūta efektīvākai piemērošanai bērnu tiesību aizskāruma gadījumā, vispirms ir nepieciešams izveidot vienotu terminoloģiju attiecībā uz jēdzieniem morālais kaitējums un atlīdzinājums gan administratīvi tiesiskajās, gan krimināltiesiskajās, gan civiltiesiskajās attiecībās, to piepildot ar vienotu doktrinālu saturu, jo morālais kaitējums tiek nodarīts personai (bērnam) kopumā un tiesības prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu neatkarīgi no tiesību nozares, kuras paredz tādas iespējas, ir nostiprinātas Satversmē. Lai bērnam kā ikvienai personai tiesības prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu jebkura tiesību aizskāruma gadījumā tiktu garantētas, tās aizsargājot arī ar civiltiesiskiem līdzekļiem un morālā kaitējuma institūts tiktu piemērots kā efektīvs bērnu tiesību aizsardzības instruments, autore piedāvā pilnveidot CL 1635.pantu, tā otrajā daļā iekaujot personas pamattiesības, kuru aizskāruma gadījumā ir pieņemams, ka ir nodarīts morālais kaitējums. Autore piedāvā arī savu redzējumu un risinājumu attiecībā uz problemātisko atlīdzības apmēra noteikšanu praksē, lai prasītājam būtu skaidrs kādu summu prasīt, kā arī lai tiesas neizdarītu nepamatotus atlīdzības apmēra samazinājumus, kas tikai rada papildus nepatīkamus pārdzīvojumus aizskartajai personai un neveicina personas vēlēšanos aizsargāt savas tiesības un intereses taisnīgā tiesā.