6533b82dfe1ef96bd1290d27

RESEARCH PRODUCT

Skolotāju pašefektivitātes un izdegšanas saistība ar skolotāju un skolēnu attiecībām

Patrīcija ŠAstakoviča

subject

burnoutpašefektivitāteizdegšanaskolotāju – skolēnu attiecībasPsiholoģijaself-efficacy

description

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai starp skolotāju savstarpējām attiecībām ar skolēniem un skolotāju pašefektivitāti pastāv pozitīvas saistības un starp skolotāju skolēnu attiecībām un izdegšanu pastāv negatīvas saistības. Pētījuma datu ievākšanai izmantotas trīs aptaujas: Norvēģu skolotāju pašefektivitātes skala (Norwegian Teacher Self–Efficacy Scale (NTSES), Skaalvik & Skaalvik, 2007; skalu Latvijā adaptējusi G. Virse, 2015), Maslačas Skolotāju izdegšanas aptauja (Maslach Burnout Inventory – Educator’s Survey (MBI-ES), Maslach, Jackson, & Leiter, 1996; Latvijā aptauju adaptēja L. Riekstiņa-Avotiņa, 2003 un N. Paškeviča, 2005), Skolotāju – skolēnu attiecību aptauja (Teacher – Student Relationship Inventory (TSRI), Ang, 2005). Pētījuma izlasi veido 85 respondenti vecumā no 21 līdz 76 gadiem. Pētījuma rezultāti daļēji apstiprina pētījuma sākumā izvirzītās hipotēzes. Starp divām skolotāju un skolēnu attiecību dimensijām un skolotāju pašefektivitāti pastāv pozitīvas saistības. Novērotās saistības starp 2 no 3 izdegšanas dimensijām un skolotāju – skolēnu attiecību apmierinātības dimensiju ir negatīvas.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/55402