Search results for "pašefektivitāte"
showing 10 items of 63 documents
Pašuztvertā intelekta un pašefektivitātes saistība ar akadēmiskajiem rādītājiem vidusskolas skolniekiem
2021
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp pašuztverto intelektu, akadēmisko pašefektivitāti un akadēmiskajiem sasniegumiem vispārizglītojošo skolu jauniešiem. Pētījuma izlasi veido 102 jaunieši vecumā no 16 līdz 20 gadiem (M = 17,57, SD = 1.01), no tiem 73 (74,46%) meitenes un 29 (25,54%) zēni, kas mācās 10.-12. klasē piecās vidusskolās. Pētījumam piemīt aprakstošs korelatīvs dizains. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas - Pašuztvertā intelekta skala bērniem (Implicit Theories of Intelligence Scale for Children (ITIS), Blackwell, Trzesniewski, & Dweck, 2007; Gudakovska, 2019) un Akadēmiskās pašefektivitātes aptauja (College academic self-efficacy scale (CASES), Owen & Froman, 1988; Irb…
Akadēmiskās pašefektivitātes un pašcieņas saistība ar pārbaudījumu trauksmi un akadēmiskajiem sasniegumiem izlaiduma klašu skolēniem attālināto mācīb…
2021
Pētījuma mērķis bija izpētīt pašcieņas, akadēmiskās pašefektivitātes, pārbaudījumu trauksmes un akadēmisko sasniegumu saistības izlaiduma klašu skolēniem attālināto mācību apstākļos. Datu ievākšanai tika izmantota Pārbaudījumu trauksmes aptauja (Cognitive Test Anxiety Scale–Second Edition / CTAS-2; Thomas, Cassady & Finch, 2017), Akadēmiskās pašefektivitātes aptauja (Academic Selfefficacy Scale, Sachitra & Bandara, 2017), Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965), aptauja attieksmes pret attālinātajām mācībām izvērtēšanai kā arī respondentu vidējā atzīme 2020/2021. mācību gada 1. semestrī. Pētījumā piedalījās 87 respondenti, 9. un 12. klašu skolēni vecumā n…
Interneta lietošanas pašefektivātes saistība ar akadēmisko pašefektivitāti un akadēmiskajiem sasniegumiem
2018
Bakalaura darba mērķis bija izpētīt saistības starp studentu interneta lietošanas pašefektivitāti un akadēmisko pašefektivitāti, kā arī akadēmiskajiem sasniegumiem. Lai to noskaidrotu tika veikta literatūras izpēte, izveidota aptauja, analizēti rezultāti un izdarīti secinājumi. Pētījuma aptauja tika veidota balstoties uz Juhvana Kima un Mičela Glasmana veidoto interneta pašefektivitātes aptauju (Kim, & Glassman, 2013), kura sastāvēja no 6 apakšskalām. Aptaujai tika pievienota arī akadēmiskās pašefektivitātes skala, balstoties uz Edija Vilijama veido akadēmiskās pašefektivitātes aptauju (William, 2007). Akadēmiskie sasniegumi tika noteikti pēc pēdējā semestra vidējās atzīmes. Pētījumā piedal…
Necieņas darbā saistība ar darba pašefektivitāti un iesaisti darbā
2022
Darbā pētīta necieņa darbā, darba pašefektivitāte un iesaiste darbā. Apstiprinātas hipotēzes par necieņas negatīvu korelāciju ar darba pašefektivitāti un ar iesaisti darbā, kā arī par pozitīvu korelāciju starp darba pašefektivitāti un iesaisti darbā (Spīrmena korelācijas koeficients). Attiecības starp mainīgajiem pārbaudītas ar regresiju analīzes metodi, bet hipotēzes par necieņas prognostisko spēku attiecībā pret pašefektivitāti un necieņu darbā nav apstiprinātas. Apskatot sieviešu un vīriešu apakšizlases (Kruskala-Valisa tests), būtiskas atšķirības parādās tikai darba pašefektivitātes rādītājos, tomēr ņemot vērā, ka izlases struktūra (n=377, 304 sievietes un 74 vīrieši) ļauj izdarīt secin…
Pašvadīta koučinga ietekme uz darba pašefektivitāti
2018
Pētījuma “Pašvadīta koučinga ietekme uz darba pašefektivitāti” mērķis bija noskaidrot pašvadīta koučinga ietekmi uz darba pašefektivitāti un tās saistību ar pamata pašnovērtējumu un gatavību mainīties. Pētījumā pieteicās 176 dalībnieki, kuri randomizēti tika iedalīti eksperimentālā un kontroles grupā ar mērķi paaugstināt dalībnieku darba pašefektivitāti vai laimes izjūtu. Tika veikti divi darba pašefektivitātes, pamata pašnovērtējuma un gatavības mainīties mērījumi. Otro mērījumu veica 75 dalībnieki. Pētījuma rezultāti norāda, ka neatkarīgi no dalības grupā, četru nedēļu pašvadīta koučinga programma paaugstina darba pašefektivitāti un norāda uz pozitīvu saistību starp darba pašefektivitāti,…
Laika plānošana kā personiskās informācijas pārvaldība
2018
Bakalaura darba “Laika plānošana kā personiskās informācijas pārvaldība” mērķis bija noskaidrot - vai un kā cilvēki plāno savu laiku. Noskaidrot, kādi faktori ietekmē laika plānošanu un kā būtu iespējams pilnveidot laika pavadīšanu, to organizējot, lai veicinātu cilvēka labsajūtu. Darba teorētisko bāzi veido sociāli kognitīvās teorijas pašefektivitātes teorija, kā arī personiskās informācijas pārvaldības teorija un būtība, ka, organizējot lietas un notikumus, ir iespējams ne tikai vieglāk kaut ko atrast, bet ietaupīt laiku un ietaupīto laiku izmanto lietderīgi. Bakalaura darbā izvēlēta kvalitatīvā pētniecības stratēģija un izvēlētas divas metodes - intervijas un dienasgrāmatas metode, ar ku…
Skolotāju sociāli emocionālās kompetences un pašefektivitātes pilnveide programmas "Garīgās veselības veicināšana skolās" īstenošanā
2022
Izglītības vidē bieži pētīts un dažādi interpretēts ir izglītības darba kvalitātes jautājums. Skolotājs ir šīs kvalitātes praktiskais veicinātājs, tāpēc būtiski ir pilnveidot skolotāja kompetences ne tikai mācīšanas metožu pielietošanā, bet arī skolotāja noturības stiprināšanā. Noturīgs skolotājs drīzāk būs prasmīgs pārvaldīt stresu izraisošas situācijas, klasvadību un mācību procesa norisi. Tādam skolotājam piemīt augsta sociāli emocionālā kompetence un viņš ir pašefektīvs savā darbībā. Šī maģistra darba ietvaros tiks aplūkotas programmas “Garīgās veselības veicināšana skolās” iesaistīto skolotāju sociāli emocionālās kompetences un pašefektivitātes kvalitātes un vērtēta to pilnveide šīs pr…
Personības iezīmes un pašefektivitāte sievietēm sportistēm un nesportistēm
2020
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt personības iezīmju un pašefektivitātes atšķirības sievietēm, kas nodarbojas ar sportu, un sievietēm, kas nenodarbojas ar sportu, kā arī iezīmju un pašefektivitātes saistības katras grupas ietvaros. Augsta pašefektivitāte palīdz cilvēkiem ātrāk atgūties no piedzīvotiem zaudējumiem un kritumiem, kā arī sniedz lielākas spējas tikt galā ar šķēršļiem un sarežģītiem uzdevumiem dzīves laikā. Personības iezīmes veido personības profilu. Vairākos pētījumos tiek minēts, ka ir personības iezīmes, kas korelē ar pašefektivitāti, šajā pētījumā vēlos redzēt, vai šīs saistības mainās, atkarībā no tā vai sieviete nodarbojas ar sportu vai nenodarbojas ar to. Pētījumā piedalī…
Prokrastinācijas, pašefektivitātes un personības iezīmju saistības
2018
Šī bakalaura darba mērķis ir izpētīt literatūru un aprakstīt prokrastinācijas, pašefektivitātes un personības iezīmju fenomenus, kā arī veikt pētījumu, noskaidrojot to savstarpējās saistības, balstoties uz zinātnisko pētījumu teorētisko pamatojumu. Pētījumā piedalījās 65 respondenti, no kuriem 54 sievietes un 11 vīrieši, vecumā no 23 līdz 61 gadam, kur vidējais dalībnieku vecums ir 38,12 gadi. Pētījums tiek veikts, izmantojot Prokrastinācijas aptauju, Vispārējās pašefektivitātes aptauju un Latvijas Personības Aptauju (LPA_v3). Pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva sakarība starp prokrastināciju un personības dimensiju “Apzinīgums”, kuru veido tādas personības ie…
Uztvertā stresa, grūtnieču trauksmes, uztvertā sociālā atbalsta, pašefektivitātes un sagatavotības dzemdībām saistība ar nodomu veikt plānotu ķeizarg…
2021
Pētījuma mērķis bija izpētīt mainīgo lielumu: Uztvertais stress, Grūtnieču stress, Uztvertais sociālais atbalsts, Pašefektivitātes izjūta un Sagatavotība dzemdībām saistību ar sievietes nodomu dzemdēt fizioloģiskās dzemdībās vai izvēlēties plānotu ķeizargrieziena operāciju. Tāpat mērķis bija noskaidrot, kāda ir saistība starp šiem mainīgajiem lielumiem sievietēm, kuras dzemdē pirmo reizi un tām, kuras piedzīvo atkārtotas dzemdības, kā arī atkarībā no grūtniecības perioda. Un pārbaudīt vai kāds no mainīgajiem lielumiem prognozē sievietes izvēli attiecībā uz dzemdību veidu. Pētījumā tikai iesaistītas grūtnieces pirmajā, otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī, kopā (n=328): pirmreizējas grūt…