6533b82dfe1ef96bd1290e04

RESEARCH PRODUCT

Kontrastadaptācijas relaksācijas laika noteikšana ar subjektīvajām metodēm

subject

description

Bakalaura darbs ir uzrakstīts uz 70 lappusēm. Tas satur 27 attēlus, 6 pielikumus, 1 tabulu un 38 literatūras avotu atsauksmes. Par darba rezultātiem ziņots starptautiskā studentu konferencē „The International Student Conference Development in Optics and Communications 2006” (28. – 30. aprīlis, Rīga). Pielikumā 6 pievienots konferences posteris. Darba mērķis: Izpētīt kontrasta adaptācijas procesu, izmantojot subjektīvas metodes. Pierādīt kontrasta adaptāciju kā procesu smadzenēs. Noteikt pēcefektu mijiedarbību ar kontrasta adaptāciju. Atrast iespēju atdalīt pēcefektu no kontrasta adaptācijas. Noteikt, kā adaptācijas laiks uz stimulu ar augstu kontrastu ietekmē adaptācijas laiku uz stimulu ar zemu kontrastu. Subjekti: Kopumā eksperimentos piedalījās 7 subjekti vecumā no 13 – 26 gadiem. Visi bija normāli trihromāti. Vienam bijusi bērnībā smadzeņu trauma, taču rezultāti īpaši neatšķīrās no pārējiem subjektiem. Metodes: Stimuli tika prezentēti uz datora monitora. Tests sastāv no divām daļām, pirmajā subjekts adaptējas uz stimulu ar augstu kontrastu, otrajā – uz stimulu ar zemu kontrastu. Katru testu raksturo sava stimulu specifika. Rezultāti: Subjektīvi ir noteikts kontrasta adaptācijas laiks stimuliem telpiski pretfāzē un tīklenes centrālajā daļā, zaļi-sarkaniem stimuliem telpiski fāzē un tīklenes centrālajā daļā, zaļiem, ziliem un sarkaniem stimuliem fāzē un tīklenes perifērijā. Secinājumi: Kontrasta adaptāciju ietekmē stimulu kontrastu starpība un laiks, kas pavadīts adaptējoties uz pirmo stimulu. Pēcefektu uztveres ilgumu būtiski neietekmē stimulu kontrasta starpība. Atslēgas vārdi: kontrasts, kontrasta pastiprinājuma kontrole, kontrasta jutība, redzes informācijas ceļi, redzes garoza, redzes uztvere, Gabora režģi.