6533b82dfe1ef96bd12921b1

RESEARCH PRODUCT

Pašefektivitātes un sociālā atbalsta saistība ar uztverto stresu dažādu intensitāšu fizisko aktivitāšu grupās

subject

description

Pētījuma mērķis: Izpētīt saistību starp uztverto stresu, pašefektivitāti, uztverto sociālo atbalstu un dažāda veida fizisko aktivitāšu veikšanu. Koens un Heilija parādīja sociālā atbalsta un pašefektivitātes pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti. Turklāt sociālajm atbalstam var būt labvēlīga ietekme uz veselību briesmu laikā, jo notiek buferizācija stresa situācijām (Haugland, Wahl, Hofoss, DeVon, 2016). Teorētiskā asociācija starp stresu, paškontroli un sociālo atbalstu ir sabiedrībā plaši pētīta. Kā piemēram, kad indivīdiem ir augsta paškontroles sajūta (t.i. ticība spējai pašam ietekmēt savas dzīves notikumus) un saskarsme ar stresu izraisošām situācijām, tie ir tendēti uz aktīvu darbību situācijas uzlabošanai, nevis pasīvu vai izvairīgu, uz emocijām balstītu, samierināšanās mehānismu (Santiago, Roberts, Smithers, Jamieson, 2019). Neskaitāmas teorijas, ieskaitot sociāli kognitīvo teoriju, aizsargājošā motivācijas teorija, plānotās uzvedības teorija un transteorētiskais modelis, saista pašefektivitāti un veselību (Peppa, Theodorakou, 2015). Fizisko aktivitāšu nozīmīgums veselībai ir daudz dokumentēts zinātniskajā literatūrā (Ugwu, Nnolim, Soyoye, Nkpozi, Ojobi, Abonyi, 2019). Palielināta fiziskā aktivitāte ir svarīga, lai tiktu gala ar uztverto stresu (Tomruk, Gurpinar, Ozyurek, Karadibak, Cakir, Angin, 2016). Viens no galvenajiem faktoriem, kuri ietekmē nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm, ir pašefektivitāte (Ashford, Edmunds & French, 2010, kā minēts Peppa, Theodorakou, 2015). Pētījuma ietvaros tika aptaujāti 86 respondenti, kuri ikdienā nodarbojas ar dažāda veida fiziskajām aktivitātēm. Kā datu ievākšanas metodes tika izmantotas šādas: Pašefektivitāte fizisku aktivitāšu regulēšanai (Self-efficacy to Regulate Exercise; Bandura, 2006), kura tiks adaptēta darba ietvaros. Sociālā atbalstsa un fizisko aktivitāšu anketa (Social support and exercise survey; Sallis, 1996), kura tiks adaptēta darba ietvaros. Fizisko aktivitāšu aptauja (Leisure Time Exercise Questionnaire; Godin, 2011). Uztvertā stresa aptaujas (PSS-4), (Perceived Stress Scale, PSS; Cohen, Kamarck,& Mermelstein, 1983) Praktiskajā pētījumā tika konstatēta pozitīva saistība pašefektivitātei un uztvertā sociālā atblasta apakšslalām, kā arī vecumam un fizisko aktivitāšu biežumam.