6533b82efe1ef96bd129366d

RESEARCH PRODUCT

Iejūtības pret sevi un emociju regulācijas stratēģiju saistība ar skolotāju profesionālo pašefektivitāti

subject

description

Pašefektivitātes konstrukts psiholoģijas pētījumu pasaulē ir salīdzinoši nesens (Neff, 2003), turklāt pētījumu skaits it īpaši Latvijā par šo tēmu ir neliels. Līdz šim pašefektivitāte ir skatīta saistībā ar, piemēram, darba stāžu, vecumu, darba specifiku, izglītojamo vecumu skolotāju izlasēs un arī ar psiholoģiskajiem faktoriem, piemēram, motivāciju, personības iezīmēm, emociju regulāciju, iejūtību pret sevi un citiem. Bakalaura darba ietvaros fokuss vērsts tieši uz 2 mainīgo saistībām ar pašefektivitāti – iejūtību pret sevi un emociju regulāciju – ar mērķi noskaidrot, kā šie mainīgie saistās ar pašefektivitātes konstruktu, un ja tie saistās – kurš no mainīgajiem labāk izskaidro izjusto pašefektivitāti skolotāju izlasē. Papildu tam pētījuma ietvaros analizēti darba stāža un vecuma rādītāji saistībā ar šiem konsturktiem. Pētījuma izlasi veido Latvijas skolās strādājoši skolotāji (n = 51). Respondenti ir vecumā no 21 līdz 64 gadiem (vidējais vecums = 39,86), no tiem sievietes n = 49 (96,08%) un vīrieši n = 2 (3,92%). Šajā darbā tiek izmantoti trīs instrumenti: Norvēģu skolotāju pašefektivitātes skala (Norwegian Teacher Self–Efficacy Scale, Skaalvik & Skaalvik, 2007; adaptācija Latvijā: G. Virse, 2015), Iejūtības pret sevi skala (Self–Compassion Scale, Neff, 2003; sākotnējā adaptācija Latvijā: L. Tamsone, 2015) un Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Questionnaire, Gross & John, 2003; adaptācija Latvijā: E. Vanags un E. Ūdris, 2017). Veikto korelāciju rezultāti norāda, ka Pašefektivitāte kopumā saistāma ar iejūtību pret sevi kopumā un arī ar dimensijām apzinātība un sevis kritizēšana. Emociju regulācijas konstrukts ar pašefektivitāti saistāms tikai pašefektivitātes skolēnu motivēšana dimensijā, kā arī kognitīvā pārvērtēšana saistāma ar skolotāju izjūtu par savām spējām uzturēt disciplīnu klasē. Noskaidrots, ka darba stāžs un vecums statistiski nozīmīgi korelē ar iejūtību pret sevi, tā apakškonstruktu laipnība pret sevi un arī ar tā apakškonstruktu pārņemtība. Darba stāžs saistāms arī ar sadarbību un iejūtības pret sevi dimensiju kopības izjūta. Statistiskā regresija atklāj, ka kopējā emociju regulācija izskaidro 8% no izjustās pašefektivitātes skolēnu motivēšanas dimensijas dispersijas.