6533b82ffe1ef96bd1295588

RESEARCH PRODUCT

Caunu (Martes spp.) barošanās paradumu un citu faktoru ietekme uz helmintofaunu un to raksturojošajiem parametriem Latvijā un Lietuvā

subject

description

Caunas ir savvaļas rezervuāri zoonotiskām un veterināri nozīmīgām parazītu sugām, barošanās paradumu izpēte sniedz informāciju par iespējamiem parazītu invadēšanās ceļiem. Materiāli pētījumam ievākti Latvijas un Lietuvas reģionos laikaposmā no oktobra līdz aprīlim. Lai veiktu barības analīzi, izmeklēti 144 caunu kuņģi. Konstatētie barības objekti iedalīti 14 lielās kategorijās, zīdītāju taksoni noteikti pēc akotmatu struktūras. Kursa darba ietvaros 150 caunas helmintofaunas noteikšanai izmeklētas ar Skrjabina pilnās helmintoloģiskās sekcijas metodi. Meža caunas galvenie barības objekti pēc patērētās biomasas ir grauzēji (37,6%), putni (29,3%) un augi (17,7%) un attiecīgi sastāda arī lielāko sastopamības biežumu. Akmeņu caunas barībā lielāku biomasu sastāda augi (25,1%), bet grauzēji (13,7%) un putni (12,0%) ir mazāk nozīmīga barības daļa kā meža caunai. Kopējā meža caunas helmintofaunas ekstensitāte (95,58%) ir augstāka kā akmeņu caunas (94,59%), ko varētu ietekmēt lielāks augu patēriņš akmeņu caunas barības bāzē. Kopumā, noskaidrotie caunu barības objekti nenodrošina būtiskus invadēšanās ceļus parazītiem ar augstām ekstensitātēm (piem., Capillaria ģints), jo starpsaimnieki barībā nav konstatēti vai veido mazu biomasas procentu. Nav konstatēta būtiska dzīvnieku svara korelācija ar parazītu sugu skaitu. Sugai un dzimumam nav konstatēta būtiska saistība ar kopējiem helmintofaunas parametriem, jo trofiskās nišas abām sugām būtiski pārklājas un ir nelielas uzvedības atšķirības starp dzimumiem. Būtiska saistība ar sugu konstatēta Capillaria plica vidējā sastopamībā (p = 0.043), Euparyphium melis vidējā sastopamībā (p = 0.032) un C. mustelorum ekstensitātē (p = 0.047). Būtiska saistība ar dzimumu konstatēta Capilaria putorii ekstensitātē (p = 0.025).