Search results for "barošanās"
showing 9 items of 9 documents
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: referātu tēžu krājums (Rīga, 2014.gada 31.janvāris)
2014
Plekstes (Platichthys flesus L) agrīno attīstības stadiju bioloģiskais raksturojums Baltijas jūras centrālajā daļā
2014
ANOTĀCIJA Ustups, 2013. Plekstes (Platichthys flesus L.) agrīno attīstības stadiju bioloģiskais raksturojums Baltijas jūras centrālajā daļā. Plekstu ihtioplanktona daudzumu Baltijas jūras centrālajā daļā nosaka nārsta bara lielums un hidroloģiskie apstākļi. Plekstu mazuļu skaitu piekrastes zonā būtiski ietekmē ūdens temperatūra, mēnesis un vēja virziens. Strauja šāgadeņu augšana novērojama līdz septembrim, bet viengadniekiem no pavasara līdz novembrim. Irbes šauruma piekraste ir labvēlīga dzīvotne plekstu mazuļiem, ko nosaka smilšainās seklūdens zonas, daudzveidīgie barošanās objekti un ģeogrāfiskais novietojums attiecībā pret nārsta vietu. Plekstes mazuļu plašais barības spektrs samazina b…
Caunu (Martes spp.) barošanās paradumu un citu faktoru ietekme uz helmintofaunu un to raksturojošajiem parametriem Latvijā un Lietuvā
2016
Caunas ir savvaļas rezervuāri zoonotiskām un veterināri nozīmīgām parazītu sugām, barošanās paradumu izpēte sniedz informāciju par iespējamiem parazītu invadēšanās ceļiem. Materiāli pētījumam ievākti Latvijas un Lietuvas reģionos laikaposmā no oktobra līdz aprīlim. Lai veiktu barības analīzi, izmeklēti 144 caunu kuņģi. Konstatētie barības objekti iedalīti 14 lielās kategorijās, zīdītāju taksoni noteikti pēc akotmatu struktūras. Kursa darba ietvaros 150 caunas helmintofaunas noteikšanai izmeklētas ar Skrjabina pilnās helmintoloģiskās sekcijas metodi. Meža caunas galvenie barības objekti pēc patērētās biomasas ir grauzēji (37,6%), putni (29,3%) un augi (17,7%) un attiecīgi sastāda arī lielāko…
Makrozoobentoss kā ekoloģiskās kvalitātes rādītājs Ventas upē
2015
Maģistra daba mērķis ir novērtēt Ventas upes ekoloģisko stāvokli un izpētīt makrozoobentosa funkcionālo nozīmi hidroekosistēmā. Ventas upes makrozoobentos visā upes garumā pēdējo reizi tika pētīts 20. gs. 90. gados. Kopš tā laika Ventā makrozoobentosa izpēte ir veikta tikai „Latvijas Vides ģeoloģijas un meteroloģijas centra” (LVĢMC) monitoringa punktos. Līdz šim nav veiktu pētījumu par Ventas makrozoobentosa specializāciju substrātam, kā arī par tā funkcionālajām barošanās grupām. Maģistra darba ietvaros veikts pētījums 10 upes posmos, novērtēts makrozoobentosa sastāvs un tā funkcionālā nozīme, kā arī novērtēta upes ekoloģiskā kvalitāte pēc makrozoobentosa un galvenajiem fizikāli ķīmiskajie…
Līdakas un asara barošanās Latvijas upēs dažādos vides apstākļos
2016
Maģistra darba “Līdakas un asara barošanās Latvijas upēs dažādos vides apstākļos” mērķis ir noskaidrot, ar ko barojas līdakas un asari Latvijas upju biotopos dažādās vidēs un kādi faktori nosaka barības sastāvu. Pagājušā gadsimta laikā ļoti liela daļa Latvijas mazo un vidējo upju tika iztaisnotas un uz tām izbūvētas HES, rezultātā mainījās to hidrauliskie apstākļi un ģeomorfoloģiskā uzbūve, kā arī izmainījās zivju fauna. Pētījumā tika novērtēta vides apstākļu ietekme uz līdaku izplatību un barošanos, raksturota plēsēju barošanās Latvijas upēs kopumā un salīdzinātas plēsēju barošanās atšķirības dabīgos un taisnotos upju posmos, kā arī ritrāla un potamāla biotopos. Pētījums tika balstīts uz 2…
Lielo zālēdāju ganīšanos ietekmējošie faktori savvaļai līdzīgos apstākļos Ķemeru nacionālajā parkā
2017
Pētījums veikts zālēdāju ganīšanās uzvedības un to ietekmējošo faktoru noteikšanai Ķemeru Nacionālajā parkā. Identificēts zālēdāju barošanās ilgums, barošanās ritms un barošanās vietu izvietojums teritorijā. Noteikti barības pieejamības (veģetācijas augstums un biomasa) un kvalitātes (barības vielu saturs, barības sagremojamība un enerģijas ietilpība) rādītāji. Reģistrēti laikapstākļi pētījuma laikā. Zirgi vasarā, liellopi vasarā un rudenī biežāk barojas zālājā ar augstāko kopproteīna un zemāko kokšķiedras saturu, augstāko barības vielu sagremojamību, sausnas uzņemšanas iespējām, barības vērtību un enerģijas ietilpību, neskatoties uz zemāku barības pieejamību. Pētījumā konstatēts, ka dienas…
Purīnu šķērsbarošanās mākslīgās maizes rauga Saccharomyces cerevisiae sabiedrībās
2020
Maizes raugs Saccharomyces cerevisiae ir vienkāršs eikariotisku šūnu modeļorganisms ar ko iespējams pētīt procesus gan molekulārā, gan populāciju līmenī. Izmantojot maizes raugu ir iespējams modelēt dažādu eikariotisku organismu populāciju konkurenci ierobežotu resursu apstākļos. Tas savukārt attiecas uz praktiskiem biotehnoloģiskiem pielietojumiem pārtikas rūpniecībā, medicīnā un ekoloģiskiem pētījumiem. Mikroorganismu kokultivācijā notiek divu vai vairāku organismu kultivēšana izolēta vidē. Tas ir metode bioloģiskas sabiedrības un organismu konkurences pētīšanai laboratorijas apstākļos. Izmantojot maizes raugu Saccharomyces cerevisiae kā modeļorganismu var pētīt atsevišķu organismu mutual…
Detalizēta pieeja briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu ziemas barošanās izvēli ietekmējošo faktoru izpētei priežu jaunaudzēs
2019
Briežu dzimtas pārnadžu barošanās paradumi veido mežu ainavu, kā arī tieši ietekmē mežsaimniecisko iznākumu. Maģistra darbā “Detalizēta pieeja briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu ziemas barošanās izvēli ietekmējošo faktoru izpētei priežu jaunaudzēs” apkopoti divu gadu dati par briežu dzimtas dzīvnieku barošanās raksturu divās priežu jaunaudzēs. Dati ievākti īsi pēc ziemas sezonas beigām, fiksējot svaigas un iepriekšējas barošanās pazīmes koku dzinumiem un mizai. Abos pētījuma gados bojājumu telpiskais sadalījums bija atšķirīgs. Iepriekšējās ziemas barošanās izvēle nesakrita ar sekojošās ziemas barošanās izvēli, bet kopumā biežāk barībā tika izvēlēti koki, kuriem redzamas arī senākas dzinumu …
Zivju kāpuru barošanās ekoloģija Rāznas ezerā
2017
Zivju attīstības sākumā, kāpuriem pārslēdzoties no endogēnās uz eksogēno barošanos, vērojama visaugstākā organismu mirstība. Ņemot vērā to, ka informācija par zivju kāpuru barošanos saldūdeņos ir limitēta, tika veikts pētījums ar mērķi analizēt zivju kāpuru barošanās ekoloģiju Rāznas ezerā. Līdz ar to 2016. gada vasarā tika ievākti zivju kāpuri un to potenciālie barības objekti. Lielākoties Rāznas ezerā zivju kāpuri barojas ar Ceriodaphnia sp. īpatņiem. Organismam pieaugot, Ceriodaphnia sp. īpatņu loma zivju kāpuru kuņģos būtiski samazinās, savukārt Chironomidae īpatņu nozīme palielinās. Minams, ka visas zivju kāpuru garumu grupas izvairījušās baroties ar Cyclops spp. un Rotatoria indivīdie…