6533b82ffe1ef96bd1296065

RESEARCH PRODUCT

Piecu H1-antihistamīnu medikamentu darbības efektivitātes salīdzinoša izpēte

subject

description

Dažādu alerģiju izplatība pieaug gan visā pasaulē, gan arī Latvijā. Viens no svarīgākajiem mediatoriem, kas izdalās alerģisko reakciju laikā, ir histamīns. Nozīmīgi alerģisko reakciju ārstēšanas medikamenti ir H1-antihistamīna medikamenti. Darba mērķis – izmantojot dažādas metodes, salīdzinoši noskaidrot piecu H1-antihistamīna medikamentu – 50 mg kvifenadīna, 50 mg sekvifenadīna, 5 mg levocetirizīna, 5 mg desloratadīna un 1 mg klemastīna efektivitāti. Ir samērā maz paņēmienu, ar kuriem pētīt histamīna izraisītās reakcijas un salīdzināt H1-antihistamīnu efektivitāti. Tā kā histamīnam ir liela nozīme ādas papulas un eritēmas reakcijas veidošanās procesā, kas savukārt ir ādas alerģisko reakciju pamatā, tad klasiski ārstnieciskā efekta salīdzināšanai izmanto papulas un eritēmas diametra mērīšanu milimetros, kā arī papulas un eritēmas laukuma aprēķināšanu. Savukārt ņemot vērā histamīna spēju izteikti palielināt asins perfūziju ādā pastiprinot vazodilatāciju un palielinot mikrovaskulāro caurlaidību, par vienu no H1-antihistamīnu terapeitiskās efektivitātes kritēriju var izmantot to spēju samazināt histamīna izraisīto perfūzijas pieaugumu, ko var noteikt ar lāzerdoplerogrāfijas metodes palīdzību. H1-antihistamīnu sedatīvā efekta novērtēšanai tika izmantoti testi no dažādām psihomotorās aktivitātes testēšanas grupām – tiešās un izvēles reakcijas laika noteikšanas tests; uzmanības koncentrēšanas tests; ciparu – simbolu aizstāšanas (kodēšanas) uzdevums; miegainības vizuālās analoģijas skala (VAS) un Stenfordas miegainības skala. Pētījumā iegūtie rezultāti rāda, ka papulas un eritēmas lielumu no pētījumā izmantotajiem medikamentiem vislabāk samazināja levocetirizīns, tad desloratadīns, sekvifenadīns, kvifenadīns un klemastīns. Levocetirizīns arī visefektīvāk samazināja perfūzijas pieaugumu procentuāli, kā arī laukumu zem līknes, efektivitātes ziņā tam sekoja desloratadīns, kvifenadīns, klemastīns un sekvifenadīns. Attiecībā uz H1-antihistamīnu izraisīto sedāciju, pētījumā neizdevās iegūt vienotu un pārliecinošu rezultātu, kurš no pētījumā izmantotajiem H1-antihistamīniem izraisa visizteiktāko un kurš – visminimālāko sedāciju. Ticama sedācijas efekta izvērtēšana pētījumos ir apgrūtināta, jo nav standartizēta veida, kā novērtēt tieši sedatīvo efektu. Pašlaik šāda tipa pētījumos biežāk lietotā metode – vispārēja psihomotorās aktivitātes izvērtēšana – nav specifiska sedācijai, tā ir subjektīva un ar vāju korelāciju starp reālo sedāciju un testu rezultātiem. Atslēgvārdi: alerģijas, H1-antihistamīni, lāzerdoplerogrāfija