6533b831fe1ef96bd129895e
RESEARCH PRODUCT
Obligātās tālākizglītības saistība ar profesionālās sertifikācijas procesu Latvijā un Eiropā
Ilze Brižasubject
sertifikācijatālākizglītībaobligātā tālākizglītībaprofesionālā pilnveideIzglītības vadībadescription
Nav šaubu par profesionālās pilnveides jeb tālākizglītošanās nepieciešamību jebkuras profesijas pārstāvim. Šāds process palīdz uzlabot tautsaimniecības kvalitāti valstī kopumā, radot aizvien konkurētspējīgākus speciālistus dažādās nozarēs. Atsevišķās profesijās gan Latvijā, gan citviet Eiropā tālākizglītība nozarē ir noteikta kā obligāta profesionāla prasība ar savām izpildes normām. Citām profesijām savukārt šādu prasību nav. Atsevišķi profesionāļi ir pakļauti arī sertifikācijas procesam, kuras priekšnoteikums ir regulāra obligātā profesionālā pilnveide noteiktā apjomā. Vienlaicīgi ir tādas profesijas, kurās par šādu sertifikāciju nav nekādas informācijas. Pedagogu profesionālā pilnveide Latvijas valstī ir obligāta noteikta 36 stundu apmērā 3 gadu laikā. Salīdzinoši ar citām profesijām, tas ir mazs obligātās tālākizglītības noteiktais apjoms. Sertifikācija skolotājiem Latvijā nav. Citviet Eiropā, piemēram, Spānijā šāds process ir ne tikai obligāti noteikts, bet arī nosaka skolotāja atalgojuma līmeni. Kas nosaka profesijas, kurām ir valstiskā līmenī noteikta obligāta profesionālā pilnveide? Kā atšķiras obligātās tālākizglītības prasības dažādās profesijās Latvijā, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm? Vai skolotājiem Latvijā ir pietiekama profesionālā pilnveide? Un visbeidzot – vai skolotāji Latvijā būtu jāpakļauj profesionālās sertifikācijas procesam? Šie ir jautājumi uz kuriem maģistra darbā tiek meklētas un atrastas atbildes. Darbā ir apskatītas vairākas profesijas dažādās Eiropas valstīs. Veikti salīdzinājumi par obligātās profesionālās pilnveides pasākumu apjomu un prasībām. Vienlaicīgi tiek salīdzinātas skolotāju profesionālās tālākizglītības un profesionālās sertifikācijas prasības Latvijā un Eiropā, lai noskaidrotu, vai stundu apjoms Latvijā skolotājiem ir pietiekošs, kā arī sniegtu priekšlikumus sertifikācijas procesa ieviešanai pedagoga praksē Latvijā. Darba gaitā tiek secināts, ka obligātās tālākizglītības prasības atsevišķās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā dažādās profesijās krietni atšķiras. Pedagoga profesijai Eiropā lielākoties ir noteikta obligātā profesionālā pilnveide. Kā liecina pētījuma rezultāti, skolēnu bērnu vecāki pilnībā atbalsta skolotāju obligātās profesionālās pilnveides nepieciešamību. Tikmēr vairāk kā 60% pašu pedagogu ir pret šāda procesa ieviešanu savā profesijā. Pēc būtības, ņemot piemēru no citām profesijām Latvijā, maģistra darbs parāda, ka, skolotājiem ir jāpakļaujas profesionālajai sertifikācijai, lai nodrošinātu kvalitatīvu un Eiropā konkurētspējīgu mācību procesu.
year | journal | country | edition | language |
---|---|---|---|---|
2019-01-01 |