6533b831fe1ef96bd129930f

RESEARCH PRODUCT

Prostatas specifiskā antigēna dinamika un īpatnības pacientiem ar Prostatas audzēju

subject

description

Ievads: Prostatas audzējs ir šobrīd otrais biežākais audzēju izraisītais nāves iemesls vīriešiem. Vēl joprojām neeksistē vienota, universāla, lēta, viegli pielietojama, neinvazīva, savlaicīga prostatas audzēja diagnostikas metode, jo seruma prostatas specifiskais antigēns neapstiprina uz sevi liktās cerības un nav ieviests standartizētā prostatas audzēja skrīningā. Par šādu savlaicīgu prostatas audzēja diagnostikas metodi varētu uzskatīt prostatas specifiskā antigēna (PSA) dinamiskās metodes: PSA dubultošanās laiks, PSA ātrums. Pētījuma mērķis un metodes: Izvērtēt PSA dinamisko rādītāju diagnostisko nozīmīgumu prostatas audzēja attīstībā. Pētījumā tika retrospektīvi analizēti 158 pacienti ar diagnozi- stāvoklis pēc radikālas prostatektomijas, kas operēti Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā laika posmā no 2009. gada 14. oktobra līdz 2011. gada 15. decembrim. Darba izvirzīto mērķu realizācijai atbilda 86 pacienti. Izmantojot pacientu PSA vērtības, tika izrēķinātas PSA dinamiskās vērtības- PSA dubultošanās laiks (PSADT), PSA ātrums (PSAV), starp kurām un prostatas audzēja biopsiju, histoloģisko stadiju, prognostiskajām, audzēja riska grupām tika meklēta korelācija. Dati tika apkopoti elektroniski un analizēti, izmantojot datu statistiskās apstrādes programmu „SPSS version 20”. Atšķirību statistiskai izvērtēšanai tika izmantoti „ Stjūdeta t tests, chi square tests , ANOVA”. Lai novērtētu korelāciju tika izmantots „ Spearman’s tests”. Rezultāti: Pacientu vidējais vecums ir 62,9 gadi (SD±5,56; 50,0-75,0). 36% ir zināmas trīs PSA vērtības, 64% pacientu divas PSA vērtības. Vidējais PSADT ir 51 mēnesis (SD 48,51; 7,80- 311,81). Vidējais PSAV ir 2,66 ng/ml/gadā (SD 7,97; 0,22- 74,66). Agresīvam PCa modelim atbilst astoņi pacienti, bet zema riska audzējam- 78 pacienti. PSA vērtības korelē ar prostatas lielumu (r=0,560; P=0,01), Gleason vērtību pirms RP (r=0,22; P=0,04), pirmsoperācijas pozitīviem audzēja biopsijas preparātiem (r=0,21; P=0,04). Ir korelācija starp PSADT mēnešos un prostatas lielumu (r=0,26; P=0,01). Pastāv korelācija starp PSAV ng/ml/gadā un pēcoperācijas Gleason summāro histoloģisko vērtību (r=0,44; P<0,05), audzeja pozitīviem biopsijas preparātiem (r=0,32; P<0,05), pacientu riska grupām (r=0,32; P<0,05). Secinājumi: Neapstiprinājās PSADT diagnostiskā loma prostatas audzēja stadijas un agresivitātes noteikšanā. PSADT, PSAV ir limitēta loma prostatas audzēja diagnostikā. PSADT nenodrošina papildus informāciju, salīdzinot tikai ar PSA sniegto informāciju prostatas audzēja diagnostikā. PSAV korelācija ar audzēja pozitīviem biopsijas preparātiem, pēcoperācijas Gleason vērtību, pacientu riska grupām apstiprina PSAV diagnostisko lomu prostatas audzēja gaitas prognozēšanā, bet ir nepieciešami tālāki, standartizēti pētījumi.