6533b831fe1ef96bd129931c

RESEARCH PRODUCT

Jauniešu sociāli emocionālās veselības rādītāju saistības ar tiranizēšanas pieredzes rādītājiem

subject

description

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistības un atšķirības starp sociāli emocionālās veselības rādītājiem un tiranizēšanas pieredzes rādītājiem skolā ejošo jauniešu vidū. Pētījumā piedalījās 223 (N=223) 9.-12. klašu skolēni, no kuriem 162 (72,6%) sieviešu dzimtes pārstāves un 61 (27,4%) vīriešu dzimtes pārstāvji, respondenti vecumā no 14-22 gadiem (M=16,98). Aptauju aizpildē piedalījās vairākas Latvijas vidusskolas, 50 (22,4%) devītklasnieki, 57 (25,6%) desmitklasnieki, 23 (10,3 %) vienpadsmitklasnieki un 93 (41,7 %) divpadsmitklasnieki. Visi 223 respondenti pēc aptaujas aizpildes tika sadalīti atbilstošajās apakšgrupās- upuris 25,56% (n1=57), upuris/tiranizētājs 33,63% (n2=75), 5,83% tiranizētāji (n3=13), neiesaistītie 34,98% (n4=78). Tiranizēšanas lomu sadalei tika izmantota vardarbības aptauja “Kā tev klājas skolā” (V.Rumpētere, balstoties uz T.Auroras izstrādāto aptauju par dzīvi skolā („The life in School checklist”, Aurora & Thompson, 1987), bet sociāli emocionālās veselības rādītāju noteikšanai- “Social Emotional Health Survey - Secondary” (SEHS-S) (Furlong, 2014; aprobācija latviešu valodā, Timofējeva 2016; Kņaze, 2017). Atbildot uz pētījumā izvirzītajiem jautājumiem, tika secināts, ka augstāka tiranizēšanas izteiktības pieredze prognozē zemākus SEV (sociāli emocionālā veselība) rādītājus, un otrādāk. Kā arī parādās rezultāti, ka SEV rādītāji statistiski neatšķiras starp upuri, tiranizētāju un upuri/tiranizētāju, taču statistiski nozīmīga atšķirība parādījās starp upuri/tiranizētāju un neiesaistītā lomu, sakot, ka tiranizēšanā neiesaistītajiem ir augstāka sociāli emocionālā veselība nekā upurim/tiranizētājam, kā arī tika secināts, ka izteiktāka upura pieredze prognozē zemākus pārliecības par sevi rādītājus, taču izteiktāka tiranizētāja pieredze neprognozē sliktākus rādītājus SEV apakšskalās.