6533b833fe1ef96bd129b4eb

RESEARCH PRODUCT

Vārda brīvība un tiesības uz atlīdzību goda un cieņas aizskāruma gadījumā.

subject

description

Problēmjautājumi ir saistīti ar to, ka Latvijas Republikas Civillikumā nav skaidrojumu terminiem: “vārda brīvība; gods un cieņa; reputācija; ziņas un viedoklis u.c.”. Šīs problēmas pētīšana un tās novēršana ir ļoti būtiska, jo no šo jēdzienu izprašanas veida ir atkarīga atbildības par izdarīto pārkāpumu. Goda un cieņas aizskaršanas gadījumā iestājas civiltiesiskā atbildība, bet neslavas celšanas gadījumā iestājas kriminālatbildība. Darba autors izvēlas šo tematu, jo personas normāla eksistence nevar notikt, nerespektējot tās personību vai arī necienīgi izturoties pret to. Līdz ar to katrai personai piemīt personiskas tiesības uz vārda brīvību, uz goda un cieņas, reputācijas aizsardzību likumā noteiktajā kārtībā. Pētījuma uzdevumos ietilpst veikt vārda brīvības, goda un cieņas jēdziena un būtības izpēti; analizēt normatīvos aktus, kas regulē vārda brīvības, personas goda un cieņas aizsardzību; veikt goda un cieņas aizskāruma civiltiesiskās atlīdzināšanas priekšnoteikumu analīzi; izpētīt tiesu praksi par personas goda un cieņas aizskāruma civiltiesisko atlīdzināšanu; izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Civillikuma 2352.1 pantā un Likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 7.panta piektajā daļā. Pētījuma izstrādei ir izmantotas semantiskā, gramatiskā, sistēmiskā, vēsturiskā, teleoloģiskā, salīdzinošā metodes. Pētījuma rezultāti. Ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Civillikuma 2352.1 pantā, kas skar terminu: ”cieņa, gods, reputācija, aizkaršana, ziņas, viedoklis un izteikums” skaidrojumi. Papildus secināts, ka ne vienmēr ir nepieciešams publiskuma elements cieņas un goda aizkārumu gadījumos, kā arī ir nepieciešams noteikt nopietnības kaitējumu pakāpi un kritērijus aizskārumam, kas kaitē personas privātajai dzīvei. Ir izstrādāts priekšlikums grozījumiem Likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 7.panta piektajā daļā, lai dotu jēdziena „Informācija” skaidrojumu, kā arī lai dotu viedokļa un ziņas atšķiršanas kritērijus. Autora prāt vārda brīvības jēdziena skaidrojums saglabājams esošajā formā, jo Latvijas Republikas Satversme un Civillikums nedod tiešu, bet paplašinātāku vārda brīvības jēdziena skaidrojumu - vārda brīvības privātais aspekts izpaužas tiesībās uz saviem uzskatiem, turēties pie tiem un brīvi tos paust, bet vārda brīvības publiskais aspekts attiecas uz ikviena tiesībām brīvi saņemt informāciju.