6533b835fe1ef96bd129eef3

RESEARCH PRODUCT

Zoobentosa sugu sastāva novērtējums Baltijas jūras ostās saistībā ar vides faktoriem

subject

description

Maģistra darba “Zoobentosa sugu sastāva novērtējums Baltijas jūras ostās saistībā ar vides faktoriem” pētījums izstrādāts no 2015. līdz 2017. gadam. Darba izstrāde veikta Latvijas Hidroekoloģijas institūtā Valsts pētījumu programmas “Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē” – EVIDEnT un Latvijas – Lietuvas - Taivānas sadarbības projekta BALMAN ietvaros. Darba mērķis ir apzināt cieto grunšu zoobentosa, tai skaitā arī svešzemju, sugu sastāvu Baltijas jūras ostās un novērtēt to izplatību saistībā ar vides faktoriem. Maģistra darbā analizēta pieejamā literatūra par Baltijas jūras fizikāli - ģeogrāfiskajiem un vides apstākļiem, raksturoti plašāk izplatītie nogulumi jeb grunts substrāts Baltijas jūras piekrastes rajonos un ostu akvatorijos, identificētas ostu rajonus cietos substrātus apdzīvojošās bentiskās biokopas un jaunas svešzemju sugas Latvijas ūdeņos, analizēti vides apstākļi Baltijas jūras dienvidaustumdaļas ostās – Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Klaipēdā, Nexo, Kristianso, Ronnē, Zasnicā un Varnemundē. Reprezentatīvai cieto grunšu zoobentosa analīzei paraugi ievākti saskaņā ar HELCOM-OSPAR protokolā noteiktajām vadlīnijām izmantojot gan dažādos dziļumos iegremdētu plātņu konstrukciju, gan skrāpju paraugus (HELCOM 2013). Baltijas jūras ostas, ar savu specifisko vidi, rada unikālus biotopus bentiskajiem organismiem. Ostās, ūdens temperatūra, salīdzinot ar piekrasti vai jūras atklāto daļu, ir mazāk svārstīga, bet kopējā amplitūda ir lielāka, savukārt nelielās straumes, pasargā bentiskos organismus no viļņu ietekmes. Tāpat arī ļoti svarīgs faktors, kas ietekmē bentosa bezmugurkaulniekus ostās, ir plašais grunts tipu klāsts, kas ietver gan smilšainu substrātu, gan dūņas, kā arī dažāda materiāla konstrukciju virsmas, kas piemērotas apauguma organismiem (HELCOM 2018). Latvijas lielākajās ostās konstatēti 48 dažādi bentisko organismu taksoni, no kuriem septiņas ir - svešzemju un trīs kriptogēnās sugas, savukārt, Baltijas jūras dienvidu daļas ostās, konstatēti 28 bentisko organismu taksoni, no kurām piecas ir svešzemju sugas un viena kriptogēna suga. Pirmo reizi Latvijas estuāriju ūdeņos konstatēti svešzemju vēžveidīgie Obesogammarus crassus, Sinelobus stanfordi un Chelicorophium curvispinum. Tieši zoobentosa sugu sabiedrībās ienāk un nostabilizējas visvairāk svešzemju sugu (Ojaveer et al. 2016), tāpēc ostu uzraudzība un cieto substrātu apaugumi ostās būtu jāapseko regulāri.