Search results for "Zoobentoss"
showing 10 items of 12 documents
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: rakstu krājums (Rīga, 2017. gada 2. februāris)
2017
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: referātu tēžu krājums (Rīga, 2015. gada 4. februāris)
2015
Litorāles mikrobiotopu ietekme uz Pierīgas brūnūdens ezeru makrozoobentosa sabiedrībām
2019
Maģistra darba “Litorāles mikrobiotopu ietekme uz Pierīgas brūnūdens ezeru makrozoobentosa sabiedrībām” izstrāde un materiālu ievākšana notika (no 17.07.17. līdz 25.05.18.) četros Garkalnes novada ezeros – Līņezerā, Piekūnītī, Maku ezerā un Lielajā Jūgezerā. Analizējot iegūtos rezultātus var secināt, ka zoobentosa organismi visvairāk piesaistīti mikrobiotopiem ar ūdensaugiem un dūņainu grunti. Pārējos mikrobiotopos zoobentosa indivīdu un sugu skaits ir ievērojami mazāks apstiprinot izvirzīto hipotēzi. Ezeru paraugos tika konstatēti 14 dažādi makrozoobentosa taksoni. Visbiežāk pārstāvētās kārtas - vaboles un blaktis. Visi pētāmie ezeri pieskaitāmi brūnūdens ezeru tipam, augu sugu, grunts vei…
Latvijas ūdeņu vides pētījumu un aizsardzība: referātu tēžu krājums (Rīga, 2020.gada 24. janvāris)
2020
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: LU Bioloģijas fakultātes Bioloģijas sekcijas referātu tēžu krājums (Rīga, 2013. gada 18. februāris)
2013
Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences Bioloģijas sekcijas sēde (Rīga, 2013. gada 18. februāris) veltīta Prof. Heinriha Skujas 120. dzimšanas dienai.
Makrozoobentosa indikatorgrupas upes nēģa Lampetra fluviatilis apdzīvotajās vietās
2020
Upes nēģis Latvijā vairāk kā 50% ikgadējās iekšzemes nozvejas, tomēr tam ir piešķirts īpaši aizsargājamās ierobežoti izmantojamās sugas statuss. Jau kopš 20. gs. vidus tiek veikti upes nēģu populāciju papildinoši pasākumi – vaislinieku pārcelšana pāri migrācijas šķēršļiem un mākslīgi pavairotu kāpuru izlaišana. Pasākumi tiek veikti upēs ar jau eksistējošu populāciju tās papildināšanas nolūkos, vai upes posmos, kuru izvēle veikta pēc virspusēja ekoloģiskā novērtējuma. Lai populācijas papildināšanas pasākumi būtu efektīvāki, nepieciešams izlaišanas vietas izvēlēties pēc vairākiem rādītājiem. Makrozoobentoss bieži tiek izmantots kā bioloģiskais indikators ūdenstilpju kvalitātes novērtēšanā. Šī…
Alūksnes ezera zivju sabiedrība – tās sastāvs un zivju sugu barošanās 2014. gada vasaras sezonā
2015
Bakalaura darbs izstrādāts Vides Risinājumu institūta un Alūksnes novada pašvaldības projekta „Alūksnes ezera gultnes, piekrastes zonas veģetācijas un ekosistēmas pētniecība” ietvaros. Darbā mērķis bija raksturot Alūksnes ezera zivju sabiedrības sastāvu un izpētīt dominējošo zivju sugu barošanās paradumus. Zinātniskā kontrolzveja pamatā veikta pēc Eiropas un Latvijas zivju paraugu ievākšanas standarta, izmantojot Nordic tipa daudzacu žauntīklus. Konstatēts, ka Alūksnes ezera zivju sabiedrība atbilst mērenās klimata joslas mezotrofu ezeru ihtiofaunai un ka no konkrētām zivju sugām gan pēc biomasas, gan pēc skaita dominēja asari Perca fluviatilis. Saistībā ar zivju barošanās paradumiem secinā…
Slocenes upes ekoloģiskās kvalitātes novērtējums Tukuma pilsētā pēc makrozoobentosa sabiedrībām
2016
Bakalaura darbs „Slocenes upes ekoloģiskās kvalitātes novērtējums Tukuma pilsētā pēc makrozoobentosa sabiedrībām” izstrādāts no 2014. līdz 2015. gadam. Darba mērķis ir noteikt Slocenes upes ekoloģisko kvalitāti, izmantojot makrozoobentosa sabiedrības pēc avārijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Darbā apkopoti literatūras dati par makrozoobentosa funkcionālajām barošanās grupām, organismu ekoloģiju, upju tipoloģiju, ūdeņu sastāvu, hidromorfoloģiskajiem rādītājiem, saprobitāti, ASPT, DSFI, EPT, Šenona Vīnera un MMQ indeksiem. Pētījumā analizēts makrozoobentosa organismu taksonomiskais sastāvs piecos upes posmos un divās vietās Šlokenbekas dzirnavu ezerā, raksturoti upes hidromorfoloģiskie rā…
Zoobentosa sugu sastāva novērtējums Baltijas jūras ostās saistībā ar vides faktoriem
2018
Maģistra darba “Zoobentosa sugu sastāva novērtējums Baltijas jūras ostās saistībā ar vides faktoriem” pētījums izstrādāts no 2015. līdz 2017. gadam. Darba izstrāde veikta Latvijas Hidroekoloģijas institūtā Valsts pētījumu programmas “Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē” – EVIDEnT un Latvijas – Lietuvas - Taivānas sadarbības projekta BALMAN ietvaros. Darba mērķis ir apzināt cieto grunšu zoobentosa, tai skaitā arī svešzemju, sugu sastāvu Baltijas jūras ostās un novērtēt to izplatību saistībā ar vides faktoriem. Maģistra darbā analizēta pieejamā literatūra par Baltijas jūras fizikāli - ģeogrāfiskajiem un vides apstākļiem, raksturoti plašāk izplatītie nogulumi jeb grunts…
Talsu ezera un Vilkmuižas ezera ekoloģiskā stāvokļa novertēšana pēc fitoplanktona un makrozoobentosa
2021
Pēdējās desmitgadēs pieaugusi ūdenstilpju eitrofikācija. Nepārdomātās apsaimniekošanas dēļ, ūdenstilpēs pieaug piesārľojuma līmenis, līdz, kas nereti saistās ar zilaļģu masveida savairošanos, kas ne tikai apdraud paša ūdensobjekta saglabāšanos, bet arī liedz ilgtermiľā paplašināt ūdensobjekta pielietojumu cilvēku dzīves vides un labklājības uzlabošanai. Lai noteiktu ūdenstilpes ekoloģisko stāvokli, tiek izmantoti daţādas indikatororganismu grupas (fitoplanktons, makrozoobentoss). Maģistra darba mērķis ir analizēt Talsu un Vilkmuiţas ezeru ekoloģisko kvalitāti pēc fitoplanktona un makrozoobentosa. Darbā ir analizēti būtiskākie Eiropas Savienības un Latvijas tiesību akti, kas saistīti ar ūden…