6533b835fe1ef96bd129ef83

RESEARCH PRODUCT

Pandēmijas stresa, tā pārvarēšanas stratēģiju un dzīvesspēka saistības vecāka gadagājuma pieaugušajiem

subject

description

Pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt pandēmijas stresa, tā pārvarēšanas stratēģiju un dzīvesspēka savstarpējās saistības vecāka gadagājuma pieaugušo izlasē. Pētījumā piedalījās 194 vecāka gadagājuma pieaugušie vecumā no 65-86 gadiem (M=71,28, SD=5,27) . No tiem 68 vīrieši un 126 sievietes. No visiem respondentiem 89 ir augstākā izglītība, 105 respondentiem ir vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (neviens ar pamata izglītību). No tiem nodarbināti 75 respondenti. Mājsaimniecībā dzīvo vieni (vientuļi) 96 respondenti. Kā mērījuma instrumenti tika izmantoti: Pašvērtētā stresa pieauguma mērījums; Pašvērtētu veselības problēmu biežuma mērījums; Stresa un trauksmes vīrusu epidēmiju laikā aptauja (The Stress and Anxiety to Viral Epidemics Scale, SAVE-6, Chung et al.,2021); Stresa pārvarēšanas stratēģiju īsā skala (The Brief Cope inventory, Carver, 1997), Dzīvesspēka aptauja vecākā gadagājuma pieaugušajiem (Li & Ow, 2020; RSOA). Pētījumā tika noskaidrots, jo augstāka ir dzīves jēgas un mērķu izjūta, kā arī personības spēks, jo zemāks ir izjustais stress un trauksme makro stresa apstākļos, kā arī biežāk tiek izmantota uz risinājumu vērsta stresa pārvarēšanas stratēģija. Ģimenes atbalsts, dzīves jēgas un mērķa izjūta prognozē zemāku izjustā stresa un trauksmes līmeni. Sociālais atbalsts, personības spēks, reliģiskie un garīgie uzskati prognozē uz problēmu risinājumu vērstas stratēģijas pielietošanu.