6533b836fe1ef96bd12a0e48

RESEARCH PRODUCT

Diabēta apmācības nozīme hospitalizēto 2.tipa cukura diabēta pacientu izpratnē par slimības norisi un komplikācijām, tās ietekme uz pacientu līdzestību

subject

description

Diabēta izplatība un biežums pieaug visā pasaulē. Tiek prognozēts, ka cilvēku skaits, kuri slimo ar diabētu pieaugs par 35% 2030. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu. 2014. gadā uzskaitē esošu 2. tipa cukura diabēta (2TCD) pacientu skaits Latvijā sastādīja 79986 tūkstošus, kas procentuāli no kopēja pacientu skaita bija 94,45%. 2015 gadā diabēta dēļ bija reģistrēti 5 miljoni nāves gadījumi, no kuriem 85%-90% ir 2TCD pacienti. Pētījuma mērķis: Noteikt diabēta apmācības ietekmi uz 2TCD gaitu un pacientu līdzestību Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā stacionētajiem pacientiem. Pētījums ir kvantitatīvs, aprakstošs un balstās uz respondentu anketēšanu. Pētījumā tika iesaistīti hospitalizētie 2TCD pacienti, kuri piekrita atbildēt uz jautājumiem. Respondentu anketēšanu veica šī darba autors. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 59 respondenti: 34 sievietes; 25 vīrieši, kuru vidējais vecums bija 71,5 gadi. Pacientu vidējais ĶMI - 31,00 kg/m2, glikēmija - vidēji 8,7 mmol/l, HbA1c - vidēji 8,1%. Vidējais 2TCD ilgums respondentiem bija 12 gadi. 34% no aptaujātajiem pacientiem saņēma tikai insulīna terapiju, savukārt 51% - tikai orālo antidiabētisko terapiju. Visi pacienti tika iedalīti 2 grupās: pētāmā grupā iekļauti tie, kuri bija apmācīti specializētā diabēta apmācības programmā vai individuālo konsultāciju laikā (N=31), kontroles grupā – pacienti, kuri nebija apmācīti vai izglītojušies pašmācības ceļā (N=28). Pētāmās grupas pacientiem, salīdzinot ar kontroles grupu, biežāk bija glikometri (χ2= 7,04; p=,008); viņi biežāk veica paškontroli - glikēmijas mērījumu reizes/nedēļā (χ2= 8,16; p=,043); glikēmijas mērījumu reizes/dienā (χ2= 9,8; p=,020). Apmācību izgājušie pacienti bija labāk informēti par hiperglikēmijas un hipoglikēmijas stāvokļiem (χ2= 6,3; p=,012); biežāk zināja ko darīt hiperglikēmijas laikā (χ2= 12,3 un p=,006); bija labāka izpratne par darbībām hipoglikēmijas laikā (χ2= 7,8 un p=,020) un zināšanas par hipoglikēmijas simptomiem (χ2= 9,0 un p=,003). Tika iegūta vāja pozitīva korelācija starp slimības ilgumu un vizītēm pie ģimenes ārsta (r=,274, p=,038). Secinājumi: Pētījums apliecina, ka diabēta apmācība pozitīvi ietekmē diabēta pacientu līdzestību un pacientu izpratni par slimības norisi. Veiktās pacientu anketēšanas dati parāda, ka apmācītiem pacientiem ir labāka izpratne par rīcību hiperglikēmijas un hipoglikēmiju gadījumā, kas būtiski var ietekmēt pacientu vispārējo veselības stāvokli. Kopš 2009. gada Latvijā nav pieejama valsts apmaksāta diabēta apmācības programma, tādēļ pietiekoši bieži pacienti apmācību nesaņem un ir spiesti pašizglītoties. Būtu nepieciešams aptaujāt lielāku skaitu 2TCD pacientu, lai izdarītu plašākus secinājumus.