6533b851fe1ef96bd12a923e

RESEARCH PRODUCT

Veco mežaudžu telpiskās struktūras izmaiņu ainavekoloģiskā analīze Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā 20.gadsimtā

subject

description

Pēdējo 70 gadu laikā Latvijā norisinājušies procesi, kas ietekmējuši meža ainavas telpisko struktūru, atstājot iespaidu uz ekosistēmu kvalitāti. Par maģistra darba „Veco mežaudžu telpiskās struktūras izmaiņu ainavekoloģiskā analīze Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā 20. gadsimtā” tēmu izvēlēta veco mežaudžu telpiskās struktūras izmaiņu izpēte. Pētījums veikts, balstoties uz mežu inventarizācijas datu analīzi, izmantojot telpiski statistiskās analīzes metodi. Pētījuma rezultāti interpretēti ainavekoloģiskā kontekstā. Pētījuma objekts ir pāraugušas priežu, egļu, priežu-egļu, melnalkšņu, apšu, ozolu un ošu mežaudzes, kas ir īpaši nozīmīgas kā potenciālie mežaudžu atslēgas biotopi. Lai veiktu veco mežaudžu telpiskās struktūras ainavekoloģisko izvērtējumu, tika veikta datu apkopošana, atlase un veco mežaudžu telpiskās struktūras telpiski-statistiskā analīze 4 pētījuma teritorijās ainavekoloģiskās kvalitātes izvērtēšanai. Aprakstīta ainavas struktūra un izmaiņas laika periodā no 1929.-1941. līdz 2008. gadam. Veco mežaudžu platības kopš 1930. gadiem ir pieaugušas par 153,9%, bet izmaiņas mežaudžu telpiskajā struktūrā bijušas atšķirīga rakstura un intensitātes atkarībā no sugas un lokālajiem apstākļiem. Intensīvākā fragmentācija un samazināšanās norisinājusies mežizstrādei nozīmīgākajās priežu un egļu audzēs, kamēr mežistrādei maznozīmīgajos mežos konstatēta apšu un melnalkšņu veco mežaudžu struktūras homogenizācija - pieaugusi plankumu kodolzonu platība un to konektivitāte. Atslēgas vārdi: vecās mežaudzes, ainavas struktūra, ainavu indikatori, fragmentācija