6533b851fe1ef96bd12a9c6a

RESEARCH PRODUCT

Visas koka biomasas izmantošanas ilgtermiņa ietekme uz veģetāciju priežu audzēs mētrājā un lānā

subject

description

Bakalaura darbs „Visas koka biomasas izmantošanas ilgtermiņa ietekme uz veģetāciju priežu audzēs mētrājā un lānā” izstrādāts laika posmā no 2015. gada augusta līdz 2017. gada maijam Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai pilnas biomasas izvākšana no teritorijas (whole tree harvesting - WTH), ir negatīvi ietekmējusi veģetācijas atjaunošanos. Pētījumā salīdzināja veģetāciju mētrājā un lānā WTH teritorija, kur audzes vecums 49 gadi ar veģetāciju šajos pat meža tipos un ģeogrāfiskajās vietās audzēs ar vecumu 16 gadi (“jaunaudze”), 46 gadi (“kontroles audze”), 120 gadi (“vidēja vecuma audze”), 160 un 200 gadi (veca audze ). WTH teritorijā izveidojusies mežistrādes tehnoloģiju pārbaudes rezultātā, izvācot visu koku virszemes biomasu un nostumjot malā (“eitroficētā josla”) celmus ar visu augsnes virskārtu. Veģetācijas uzskaitei mežaudzēs izveidoja 22 transektes 50 m garumā, vairākumā teritoriju pa divām transektēm, un uz tām izvietoja kopumā 374 parauglaukumus. Parauglaukumos noteica veģetācijas un kailās augsnes procentuālo segumu. Apkopojot datus, aprēķināja Šenona un Simpsona daudzveidības indeksus, kā arī veica datu analīzi ar Anosim testu un MRPP analīzi, lai noskaidrotu, vai starp teritorijām konstatējamas statistiski būtiska atšķirības. Pētījumā secināts, ka starp WTH teritoriju un kontroles teritorijām ir būtiska atšķirība (p<0,05), un katru teritoriju atsevišķi salīdzinot ar WTH teritoriju arī ir statistiski būtiska atšķirība abos meža tipos. Noskaidroja ka Pleurozium schreberi (54,47%) mētrājā un Deschampsia flexuosa (38,35%) lānā aizņēma vislielāko procentuālo segumu WTH teritorijā, kā arī šajā teritorijā bija novērojamas arī divas īpaši aizsargājamas sugas, un šajā teritorijā bija lielākais sugu skaits. Tas liecina par to, ka šī teritorija ir sugām bagātākā un, ir ar lielāku bioloģisko daudzveidību, sīkkrūmi bija biežāk sastopami citās teritorijās kā jaunaudzē un eitroficētajā zonā. Iegūtie rezultāti uzrāda, ka WTH apsaimniekošanas veids ilgtermiņā nav negatīvi ietekmējis zemsedzes veģetāciju, jo teritorijā bija meža tipam raksturīgās sugas.