6533b852fe1ef96bd12ab17c

RESEARCH PRODUCT

Lietišķās uzvedības analītiķu un pirmsskolas pedagogu sadarbība bērnu ar autiskā spektra traucējumiem agrīnas intervences īstenošanā

subject

description

Bērnu ar autiskā spektra traucējumiem skaits palielinās, līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par viņu efektīvu izglītošanu. Ir pierādīts, ka agrīna intervence labvēlīgi ietekmē bērnu ar AST attīstību, un palielina nākotnes izredzes gūt panākumus. Kā efektīvākā zinātniski piemērotā metode darbam ar bērniem ar AST ir atzīta lietišķā uzvedības analīze, kura ir piemērota arī darbam grupas apstākļos izglītības iestādēs. Bērnien ar AST ir tesības saņemt kvalitatīvu un atbilstošu izglītību, un lietišķās uzvedības analīzes pielietošana pirmsskolas izglītības iestādēs nodrošinātu bērniem ar AST efektīvu apmācību. Pētījuma tēma ir “Lietišķās uzvedības analītiķu sadarbība ar pirmsskolas pedagogiem bērnu ar autiskā spektra traucējumiem agrīnas intervences īstenošanā”. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir lietišķās uzvedības analītiķu un PII pedagogu izpratne par agrīnu intervenci bērniem ar AST un tās realizēšanu Latvijā, izpētīt, vai šobrīd Latvijā tiek realizēta sadarbība starp šiem speciālistiem, noskaidrot, kādi pastāv šķēršļi sadarbības realizēšanai, un kādi ir būtiskākie ieguvumi veiksmīgas sadarbības īstenošanas. Pētījums pēc metodoloģijas ir neeksperimentāls kvalitatīvais pētījums. Pētījuma dati iegūti daļēji strukturētu interviju veidā, interviju analīze veikta, izmantojot tematisko analīzi. Pētījuma empīrisko bāzi veido 10 uzvedības analītiķi, 10 PII pedagogi, kuru grupā ir bērns/ -i ar AST, un 10 vecāki, kuri audzina pirmsskolas vecuma bērnu/ -nus ar AST. Pētījuma rezultātā autore secina, ka uzvedības analītiķiem un PII pedagogiem ir pietiekoša izpratne par agīnu intervenci un tās nozīmi, tomēr šobrīd Latvijā netiek īstenota sadarbība strap šiem speciālistiem bērnu ar AST agrīnas intervences īstenošanas kontekstā. Galvenie šķēršī tam ir uzvedības analītiķu trūkums, finansējuma trūkums, problēmas ar asistentu nodrošināšanu PII, PII pedagogu lielā slodze, pedagogu nepietiekamās zināšanas par bērnu ar AST vajadzībām un apmācību metodēm, pedagogu nepietiekama vēlme iekļaut un mācīt bērnus ar AST, vecāku nevēlēšanās sadarboties ar PII, PII vadības atbalsta trūkums. Autore secina, ka šīs problēmas jārisna valsts līmenī, nodrošinot uzvedības analītiķu apmācības, pedagogu apmācības, piešķirot finasējumu bērnu ar AST agrīnai intervencei, kā arī kopumā veicinot iekļaujošas sabiedrības veidošanos. No veiksmīgas uzvedības analītiķu un PII pedagogu sadarbības ieguvēji būtu ne vien paši bērni, bet arī viņu ģimene, apkārtējie kā arī sadarbība kopumā.