6533b853fe1ef96bd12ac638

RESEARCH PRODUCT

Divu Helicobacter Pylori asins plazmas testu un fēču antigēnu testa precizitātes izvērtējums pacientiem Latvijas populācijā

Sabīne Skrebinska

subject

Neinvazīvie diagnostikas testiFēču antigēnu testsELISAH.pyloriLateksa aglutinācijas testsMedicīna

description

Ievads. Populācijās ar augstu Helicobacter pylori (H.pylori) izplatību rekomendē „pārbaudi-un-ārstē” stratēģiju, kur priekšroka ir dodama neinvazīviem testiem, no kuriem ekonomiski izdevīgāki ir antivielu un fēču antigēnu testi. Darba mērķis. Noteikt H. pylori neinvazīvo diagnostisko testu (lateksa-aglutinācijas, ELISA (ar enzīmu saistīta imūnfermentatīvā metode), fēču antigēnu testa) precizitāti, salīdzinot tos ar histoloģiju un noteikt piemērotāko skrīninga metodi H. pylori infekcijas diagnostikai Latvijas populācijā. Materiāli un metodes. Tika analizēti pacientu dati vecumā no 40 līdz 64 gadiem (GISTAR pilotpētījuma ietvaros), kuriem tika piedāvāts veikt ezofagogastroduodenoskopiju. Pacienti, kas saņēma H.pylori eradikācijas terapiju 12 mēnešus pirms iesaistīšanās pētījumā, tika izslēgti. Pacienti vienu mēnesi pirms fēču analīžu nodošanas tika aicināti nelietot protonu sūkņu inhibitorus, antibakteriālos līdzekļus vai bismuta preparātus. Antivielas asins plazmā tika noteiktas pēc divu veidu metodēm lateksa-aglutinācijas un ELISA. H.pylori antigēns fēcēs tika noteikts ar monoklonālo fēču antigēnu testu no iepriekš sasaldētiem paraugiem (-80oC). Baktērijas verifikācijai no biopsijā iegūtā materiāla tika izmantots modificēts Gimzas krāsojums. Tika noteikta neinvazīvo testu precizitāte, konstruētas pētāmo parametru darbības raksturlīknes (ROC līkne), aprēķināts Jūdena indekss un testu optimālā robežvērtības, noteikta pētīto testu precizitāte pacientiem ar samazinātu pepsinogēna līmeni. Rezultāti. Kopējais iekļauto pacientu skaits bija 1717 (47,35% vīrieši, vidējais vecums 51,60 gadi ± 6,73). Lateksa aglutinācijās testa (n=779) sensitivitāte, specifitāte, pozitīvā prognotiskā vērtība, negatīvā prognotiskā vērtība un precizitāte, attiecīgi, bija 85,96; 81,11; 86,53; 80,37; 83,95%, ELISA testam (n=1002) – 96,75; 71,53; 82,60; 94,03; 86,23%, savukārt, monoklonālo fēču antigēnu testam (n=672) – 87,13; 80,60; 87,13; 80,60; 84,52%. Testu precizitāte pacientu grupā ar samazinātu pepsingēna līmeni – lateksa-aglutinācijas testam bija 81,74%, ELISA – 77,68% un fēču antigēnu testam – 75,31%. Secinājumi. Kopumā Latvijas populācijā visu analizēto testu precizitāte bija zema. Turpretim ELISA testa rekomendējamā robežvērtība būtu jāpaaugstina. Kā H.pylori skrīninga metodi Latvijas populācijā varētu izmantot ELISA testu, papildinot izmeklējumu ar elptestu. ELISA un fēču antigēna testa precizitātes samazinājums pacientiem ar zemu pepsinogēna līmeni varētu būt saistīts ar kuņģa gļotādas atrofijas procesu un baktērijas izzušanu. Atslēgvārdi. H.pylori; Neinvazīvie diagnostikas testi; ELISA; Lateksa aglutinācijas tests; Fēču antigēnu tests.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/36809