6533b853fe1ef96bd12ad96b

RESEARCH PRODUCT

Deguna elpošanas kvalitātes salīdzinājums astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības pacientiem

subject

description

Darba aktualitāte:2011.gadā astmas diagnoze tika uzstādīta 235 miljoniem cilvēku pasaulē, bet HOPS 329 miljoniem. (WHO, Asthma and COPD). Un šo pacientu skaits palielinās ar katru gadu. Slimību terapijas ir vērstas uz to kontroli, bet bieži netiek pievērsta uzmanība augšējiem elpošanas ceļiem, kas ietekmē arī dzīves kvalitāti pacientiem. Šādi pētījumi literatūrā ir sastopami maz. Bieži ir arī novērots, ka pacienti nepievērš uzmanību kāda ir elpošana caur degunu. Ar rinomanometrijas palīdzību objektīvi tiek izvērtēta elpošanas kvalitāte un līdz ar to izvēlētos ārstēšanas metodi. Pētījuma mērķis:Mans darba mērķis ir izvērtēt kāda ir astmas pacientu un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības pacientu elpošanas kvalitāte caur degunu. Metodes un materiāli: Pētījumā piedalījās 40 pacienti, 28 ar diagnozi astma un 12 ar diagnozi hroniska obstruktīva plaušu slimība. Pētījuma dalībniekiem tika veikta rinomanometrija un apkopoti spirogrāfijas rezultāti. Datus statiskā analīze tika veikta IBM SSPS Statistics 22.0 programmas versijā. Rezultāti un secinājumi. Rezultātā tika aprēķināts, ka 70% pētījuma dalībnieku ir ar diagnozi astma, bet ar diagnozi hroniska obstruktīva plaušu slimība 30%. Lielākā pacientu daļa pētījumā bija sievietes, tas ir 60%. Visvairāk pacientu bija vecuma grupā no 60 līdz 65 un nedaudz mazāk, vecuma grupās no 45 līdz 60 un no 40 līdz 45 gadiem.Pacientu subjektīvajā novērtējumā 63% pacientu uzskatīja,ka elpo labi caur degunu, bet 37% pacientu,ka elpo slikti. Salīdzinot šos datus ar objektīvo atradni, 63% pacientu tika atrastas vidējas, augstas un ļoti augstas deguna obstrukcijas pakāpes. Nosakot korelāciju starp rinomanometrijas mērījumiem un spirogrāfijas datiem, tika iegūta statistiski nozīmīga korelācija tikai starp efektīvo rezistenci izelpā un Tifno indeksu (P<0.05), kas neapstiprināja ka elpošanas kvalitāte korelē ar plaušu funkcionāliem rādītājiem astmas un HOPS pacientiem. Secinājumi: •Astmas pacientu grupā gaisa plūsmas ietekmējošas obstrukcijas pakāpes tika atrastas 54% pacientu pirms dekongestanta un 43% pēc dekongestanta. •HOPS pacientiem gaisa plūsmas ietekmējoša obstrukcijas pakāpes ir 43% pacientu pirms dekongestanta, kam nav būtiska uzlabojuma pēc dekongestanta. •Pacienti subjektīvi nespēj novērtēt elpošanu caur degunu, lai to novērtētu ir jājautā pacientu sūdzības, jo ne vienmēr pacients pievērš pietiekamu uzmanību elpošanai caur degunu. •Rinomanometrija ir objektīvākā metode deguna rezistences izvērtēšanai astmas un HOPS pacientiem. • Rinomanometrijas dati neuzrādīja pārliecinošu korelāciju ar spirogrāfijas datiem. Statistiski būtiska korelācija tika atrasta tikai starp efektīvo rezistenci izelpā un Tifno indeksu, pēc tā secinu, ka pētījumam vajadzīgs ilgāks laiks un vairāk mērījumu, kas iespējams, dotu lielāku korelāciju starp visiem mērījumiem.