6533b854fe1ef96bd12ae3ee

RESEARCH PRODUCT

Kontrasta adaptācijas raksturojums izmantojot subjektīvas metodes

Didzis Lauva

subject

Fizika

description

Maģistra darbs ir uzrakstīts uz 59 lappusēm. Tas satur 28 attēlus, 3 pielikumus, 7 formulas un 56 literatūras avotu atsauksmes. Par darba rezultātiem tiks ziņots starptautiskā konferencē AOMD-6, Rīga, 2008 augustā. Darba mērķis: Turpināt bakalaura darbā iesākto kontrasta adaptācijas fenomena izpēti, izmantojot subjektīvas metodes. Pierādīt kontrasta adaptāciju kā procesu smadzenēs. Noteikt tīklenes pēcefekta mijiedarbību ar kontrasta adaptāciju. Noteikt tīklenes pēcefekta attēla uztverē kontrasta vērtību. Noteikt, kā adaptācijas laiks uz stimulu ar augstu kontrastu ietekmē adaptācijas laiku uz stimulu ar zemu kontrastu pie atdalītiem redzes laukiem. Subjekti: Kopumā eksperimentos piedalījās 6 subjekti vecumā no 20 – 30 gadiem. Visiem subjektiem redzes sistēmas stāvoklis ir vesels un nav nepieciešama redzes korekcija. Metodes: Stimuli tika projicēti uz datora monitora. Kontrastjutības relaksācijas laika eksperiments tiek veikts, atdalot redzes laukus, un sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā subjekts ar vienu aci adaptējas uz stimulu ar augstu kontrastu, otrajā – ar otru aci uz stimulu ar zemu kontrastu. Piespiedu izvēles tīklenes pēcefekta kompensēšanas eksperiments sastāv no trim daļām. Pirmā daļa ir identiska iepriekš aprakstītajam eksperimentam, otrajā daļā tiek rādīts salikts Gabora režģis kā testa stimuls 400 ms, un trešajā eksperimenta daļā ir jādod atbilde uz jautājumu: „Vai testa stimula vidusdaļa ir fāzē pretēja ar tā augšas un apakšas daļām?” Rezultāti: Subjektīvi ir noteikts kontrasta adaptācijas laiks atdalot redzes laukus un noteikts tāds stimula kontrasts un fāze, kas ir spējīgs kompensēt tīklenes pēcefekta radīto neirālo attēlu uztverē. Secinājumi: Pierādīta kontrasta adaptācija kā process smadzenēs. Kontrasta adaptācija, atdalot redzes laukus, notiek atšķirīgi pie augstiem un zemiem kontrastu līmeņiem, kā arī monokulāri un binokulāri. Ir iespējams noteikt tīklenes pēcefekta uztverē radītā attēla kontrastu pirmajās 400 ms. Pēcefekts vienā acī būtiski neietekmē kontrasta adaptāciju otrā acī. Atslēgas vārdi: Kontrasts, Kontrasta adaptācija, kontrastjutība, tīklenes pēcefekts, tīklenes pēcefekta kompensēšana, redzes lauku atdalīšana, Gabora režģi.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/19836